Es baidos no mirkļa. .

Viss sākās tik skaisti kā pasakā jaukā.

Kā vēlos es ticēt, ka paliks tas vienmēr tā

Bet ar katru brīdi viss mainās un ļogās

Un sāku es dzīvot patiesās ilgās pēc tevis.

Esot tev blakus man nevajag neko vairāk,

Tik mirkli es tveru- kā brīnišķu sapni.

Kad esi man blakus un samīļo mani,

Sakot ko jauku, kas iedvesmo sirdi.

Bet baidos no jūtām tavām un savām,

Cik ilgi tās kvēlos, starp abām sirdīm;

Es baidos no mirkļa, kad mūsu sirdīs

Izdzist var ugunskura pēdējās liesmas.