Atsaucoties uzaicinājumam dzejā

Vilciena mīla

Pa sliedēm rāpo ciema Vita,

Kam dikti garšo "Margarita",

bet tā kā nav tai algas diena,

tad dzēra kandžu šķūnī viena.

Tai bija doma daiļi dejot

pa sliedi vienu, skaļi smejot,

jo zin, ka pagastvecis Māris

uz dejotājām dikti kārs.

Tak kandžai galvā citi plāni -

ja mīlēties ar rudo Māri,

tad jāliek Vita ir gar zemi,

Lai Mārim vieglāk iespraust pe..tīciju (par tikumību).

Tai brīdī, kad tā mūsu dāma

Atsprākliski rāpo rāma,

Pa sliedēm traucas vilcieniņš,

ne kavējas, ne salūzis ir viņš,

tik vadītājs tā pilnveidots,

ka braucot sapnis nosapņots.

Tak vilciens pārbrauc Vitai pāri,

mazliet noslāpējis kāri,

jo kad pēc blieziena tā ceļas

un blakus grāvī strauji veļas,

skan vārdi kokos zuduši-

-Ne tādi vien ir pāri gājuši.-

p.s. uz končām pēc lasītajiem prozas darbiem i necer.