neko: Atklāti skot nezinu ko kurienes vispār tāds mīts, ka iepriekšējās paaudzes bija tiklāka pareizāks utt:)

Pamesti ģimeni bija nepiedodami, bet pavadīt brīvo laiku bordelī; neviens par tādiem sīkumiem nesatraucās:)

taizelis22: Mīļo Raini,vai jūti
Cik man šodien atkal grūti?
Viss pa iekšu riņķī griežas,
Kaut kas draņķīgs kaklā spiežas.

Atceries,mēs vīnu dzērām,
Kastaņjolā skuķus ķērām,
Liels tad arī tracis bija
Uzdrāzās kad Aspazija.

Šī tad sāka tevi slānīt:
Kā tu drīksti mani mānīt!
Tu vairs neesi cīņā saucējs
Bet gan mānītājs un šmaucējs!

Ko vien ātrumā tu spēji
Kaut ko viņai samuldēji,
Sauci to par saules meitu,
Solījies pirkt zīda kleitu...../ievelk elpu,podu bija daudz/

malva: ´´Jāved grāmata par visiem draugiem un ienaidniekiem un paziņām, kur viņu raksturojumi, darbi, spriedumi par viņiem no manis un citiem. Izturēšanās pret manim.
Sūdzību grāmata, kas dzejniekam viss jāpanes mūžā. (Jo nešpetnāk - aizmūžā. Pieb. - mans) Kad būtu vesta sūdzību grāmata no paša darbības sākuma, tad kļūtu redzamas tādas briesmas dzejnieka gaitā, kādas nau ne iedomātas. Tā grāmata plēstu sirdi pušu. Tā būtu dziļākā cilvēces traģikas aina.´´ Jānis Rainis. 16. maijā 1912. gadā
Piedod, Raini. Kā redzi - jo tālāk, jo traģiskāk.

malva: Varbūt. varbūt. Atšķirībā no mums, kam gribas šķīstīties ar nemitīgu tērgāšanu par dižgariem.