Mīlēt sevi

Mīlestība viennozīmīgi ir šīs pasaules atslēgas vārds. Tas ir vissvarīgākais atlēgas vārds valodā. Gan laicīgie, gan reliģiskie domātāji ir vienisprātis par to, ka mīlestībai dzīvē ir galvenā loma. Bez mīlestības.. nav nekā. Nekas neturpinās. Tikai mīlestības enerģija un spēks spēj radīt, virzīt un darīt brīnumus, kuriem prāts nestāv līdzās. Arī psihologu pētījumi pierāda, ka nepieciešamība tikt mīlētam ir cilvēka primārā emocionālā nepieciešamība.

Franču rakstnieks Šamfors ir teicis – „ir ļoti grūti rast laimi sevī, bet ir pavisam neiespējami rast to citur. Darbības vārds „mīlēt”, iespējams, lielākajai daļai saistās ar darbību uz āru – mīlēt kādu – vīru, bērnus, kaķi, Dievu. Bet vai nebūtu jāsāk ar sevi? Kā var patiesi mīlēt citus, ja patiesi nemīli sevi? Šī tēma man pašai ir aktuāla, jo daudz strādāju un meklēju atbildes par to, kā sevi mīlēt. Patiesi mīlēt. Tas ir tik vienkārši, un tai pašā laikā šķiet ļoti sarežģīti..

Šķēršļi sevis mīlēšanai

Par sevis mīlēšanu vairāk tiek runāts daiļā dzimuma vidū. Vīriešiem vai nu mazāk piemīt šāda iezīme, vai arī viņi to rūpīgi slēpj un neizrāda. Viena no Skolotājām, kura pēta, runā un raksta par šo tēmu ir Inese Prisjolkova. Savās grāmatās „Ieelpo laimi un mīlestību” viņa daudz runā par to, ka laime sākas ar sevi pašu, un cik svarīgi tieši sievietei ir tādai būt, lai spētu to dot arī tālāk – ģimenei, draugiem, visiem apkārtējiem. Inese savā interneta portālā rakstā „Kā iemīlēt sevi” apraksta, ko viņasprāt nozīmē apzināti sevi iemīlēt: „Tas notika brīdī, kad skaidri izjutu, ka dvēseli man devis ir Dievs. Un ka man tā nepieder. Ka tas nav mans nopelns, ka man ir tāda dvēsele. Un tad es sapratu, ka arī ķermeni es neesmu pati radījusi. Ka Dievs to man ir devis caur vecākiem. Nu un tā kā manī ir bezgalīga mīlestība pret Dievu un es patiešām dzīvoju dziļā cieņā pret visu, ko Dievs mums dod, tad es pēkšņi sapratu cik tā ir liela nepateicība tagad teikt, ka manam ķermenim kaut kas nav tā kā es gribētu. Tātad es norādu Dievam, ka kādam Viņš ir uzdāvinājis labāku dāvanu kā man. Ka es tagad, nepieņemot sevi vai kādu daļu no sevis, it kā norādu Dievam, ka viņš ir nepietiekoši rūpīgi izvēlējies man dāvanu. ” Manuprāt tas ir pirmais solis, lai pilnībā pieņemtu ikkatru sevis daļu, savu ķermeni un savu būtību.

Autors Gerijs Čepmens ir izdevis grāmatu „5 mīlestības valodas”, iedalot visus cilvēkus 5 kategorijās, atbilstoši kādai noteiktai mīlestības valodai. Pēc viņa pētījumiem, katram cilvēkam ir viena izteiktākā mīlestības valoda – veids, kā uztvert mīlestību. Tās ir Apliecinājuma vārdi, Kvalitatīvi pavadīts laiks, Dāvanu saņemšana, Mīlestības darbi un Pieskāriens. Zinot savu un apkārtējo mīlestības valodu, varam pielāgoties un runāt tieši tajā.

Sevis mīlēšanas atslēgas un treniņi

Jutas Osteres nelielā grāmatiņā „Gandrīz Šokolāde. Viss, kas cilvēku dara laimīgu” ir dažas tik vienkāršas, bet brīnišķīgas idejas. Kā viens no 20 laimes baušļiem minēts – „cilvēku dara laimīgu tas, ka viņš izdara kaut ko labu pats sev. Ko tas nozīmē? Tas katram pašam labāk zināms! Diena pie jūras, karsta vanna. Izbaudīt pusdienas laiku, lasot grāmatu.” Cilvēks, kurš sevi nemīl vienmēr atrod attaisnojumus to nedarīt, lielākoties aizbildinoties ar laika trūkumu. Steiga un stress par to ir daudzu slimību cēlonis. Tieši nesteigšanās, šī mirkļa apzināšanās, dzīvošana šeit un tagad ir viena no atslēgām, kā apzināties un mīlēt sevi. Nevar vērot zirga skraidīšanu pļavā, traucoties ar 180 km/ h ātrumu. Ja pastāv laika ierobežojums, baudīšana gluži vienkārši nav iespējama. Laiks ir nepieciešams ne tikai dvēselei, bet arī ķermenim. Paņēmiens sevis mīlēšanai un rūpēm par sevi – norunāt tikšanos ar sevi. Apzināti, mērķttiecīgi, attiecoties pret to tikpat nopietni kā citām sadzīves darīšanām.

Ikdienas praksi – treniņu sevis iemīlēšanai var atrast ikvienā dzīves darbībā. Nepieciešams tikai padomāt no diviem skatu punktiem – kā mēs rīkojamies, runājam, izturamies un domājam attiecībā pret citiem cilvēkiem, sabiedrībā – un kā mēs to darām esot tikai paši ar sevi. Ko atļaujamies un ko nē? Kā ģērbjamies, kā runājam? Vai tikai izejot no mājas, kur sastopami citi cilvēki, smaidam, ieveidojam matus, uzkrāsojam lūpas un uzvelkam izgludinātas drēbes? Vai pagatavojam gardas vakariņas un atļaujamies ko īpašu tikai tad, kad nāk ciemiņi? Vai visas šīs lietas jādara tikai priekš citiem, vai tomēr arī pret sevi?

Vēl viena metode sevis iemīlēšanā ir sava ķermeņa iemīlēšana. Katram tas ir savādāks – unikāls! Otra tāda nav! Vai tas vien nav milzu apbrīnas un mīlestības vērts? Elvitas Rudzātes piemērs ir par cilvēkiem kā par pieneņu pļavu – Dievs mūs visus mīl vienādi, un arī skaisti mēs visi esam vienādi. Nav skaistu un neglītu ziedu – ir tikai skaisti! Sevis iemīlēšanai būtu jāapzinās sevi kā skaistu, unikālu cilvēku, kuram ir dots brīnišķīgs, smalki uzbūvēts ķermenis un tas jāiepazīst. Kā zināms, mēs parasti baidāmies tikai no lietām, ko neizprotam un nepazīstam. Tad iepazīsti savu ķermeni, izpēti to, skaties uz to no visām pusēm un apbrīno kā brīnišķīgu Dieva mākslas darbu!

Kādēļ ir vērts?

Iemīlot sevi, cilvēks pārstāj gaidīt laimi no citiem – viņš to rada pats. Iemīlot sevi, Tu kļūsti par savu labāko draugu un sabiedroto – kopā jūs esat spējīgi uz jebko. Iemīlot sevi, arī apkārtējie redz gaišu un brīnišķīgu būtni, kura izstaro mīlestību. Mīlēt sevi nozīmē nepārtraukti būt mīlestībā – un esot mīlestībā, tā tiek izstarota, vairota un pievelk vēl. Tas ir milzīgs mīlestības rats un tas viss sākas sevī! Tik daudz ir iespējams. Mīlēt sevi – tas šķiet tik sarežģīti, bet patiesībā ir tik vienkārši..

Autore: Sanita

Izmantotā literatūra

1. Gerijs Čepmens, „Piecas mīlestības valodas”

Izdevējs: Arka, 2007.

1. Juta Ostere, „Gandrīz Šokolāde. Viss, kas cilvēku dara laimīgu”.

Izdevējs: Zvaigzne ABC, 2007.

1. Inese Prisjolkova, „Ieelpo laimi un mīlestību”

Interneta resursi:

1. http://www.ineseprisjolkova.com