Paardomaam....

Patiesība, ko ir visgrūtāk atzīt: cilvēks nemainās. Lai ko mēs darītu, mēs esam tie paši. Nenotiek nekāda „uzlabošanās”. Viss ego tiek sagrauts, jo tas dzīvo ar uzlabojuma ideju, ar domu un cerībām kādu dienu kaut kur aizkļūt. Ir jāapzinās patiesība, ka pasauli nevar uzlabot, ka dzīve ir vienīgi svinēšana, ka tajā nav lietišķā darījuma. Tiklīdz tu to saproti, viss ego ceļojums apstājas. Tu tiec atsviests atpakaļ šai mirklī.

Brīdī, kad tu sevi pieņem, tu kļūsti atvērts, viegli ievainojams un jūtīgs. Kad tu sevi atzīsti, nav nepieciešamības pēc nākotnes, jo nekas nav jāuzlabo. Tad viss ir pieņemams, labs tāds, kāds tas ir. Līdz ar šo pieredzi dzīve iegūst citas krāsas, sāk skanēt jauna melodija.

Ja tu sevi pieņem, tad tas ir sākums visa cita atzīšanai. Ja tu noraidi sevi, tu pamatā noliedz Visumu. Caur sevis neatzīšanu tu noniecini esamību. Ja tu sevi pieņem, tu esi atzinis arī esību. Tad nekas vairāk, izņemot priecāšanos un svinēšanu, nav jādara. Tad nekas no tā, kas notiek, netraucē, jo tas izriet no veselā.

Taču gadsimtiem tev ir ticis pavēlēts nepieņemt sevi. Visas pasaules kultūras ir nodarbojušās ar cilvēku prātu indēšanu, jo to visu pamatā ir sevis uzlabošana. Tās tevī rada bailes – saspringtu stāvokli starp to, kas tu esi, un to, kam tev jābūt. Tieši šis „jābūt” cilvēkus pakļauj bažām. Ja pastāv ideāls, kam jālīdzinās, tad kā gan ir iespējams vienkārši dzīvot? Ir neiespējami izdzīvot kaut ko pilnībā, ja prāts tiecas pēc nākotnes.

(..) Tāpēc es vēlos tev sacīt: pieņem sevi tādu, kāds esi. Tā ir visgrūtākā lieta pasaulē, jo tā ir pretrunā ar to, kas tev mācīts, pretēji tavai izglītībai un kultūrai. No mazotnes tev ir stāstīts, kādam tev ir jābūt. Neviens tev nekad nav teicis, ka esi labs tāds, kāds esi. Tu visu laiku esi programmēts. To ir darījuši tavi vecāki, mācītāji, politiķi, skolotāji... „Lai arī kas tu būtu, centies sevi uzlabot, sasniegt vēl kaut ko! Nekad neatslābsti! Pūlies vēl. Līdz nāvei.”

Pieņem sevi. Atbrīvojies savā iekšējā būtībā – Dievs ir vēlējies, lai tu būtu tieši tāds. Viņš negrib, lai tu pastāvētu kādā citā veidā. Tad viņš tevi būtu radījis par kādu citu. Tu esi tu, ne cits!

(C) Osho "Tuvība. Uzticēšanās sev un citiem"