|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| viesturs70, 21-05-2015 11:30 |
|
11 |
Stastins...Kādai vecai sievietei no Ķīnas bija divi lieli trauki, kas bija
iekārti kārts galos, kuru viņa nēsāja sev uz pleca. Vienam
traukam bija plaisa, tajā pat laikā otrais bija nevainojams un
allaž pārnēsāja visu ūdeni. Garā ceļojuma laikā no strauta
līdz mājām ieplīsušais trauks bija tikai līdz pusei pilns.
Diendienā tas turpinājās veselus divus gadus: sieviete uz mājām
pārnesa tikai pusotru ūdens trauku. Protams, ka veselais trauks
ļoti lepojās ar saviem panākumiem. Bet nabaga ieplīsušais trauks
kaunējās no sava trūkuma; viņam bija žēl, ka viņš pildīja
tikai pusi no sava darba. Pēc diviem gadiem visa tā, kas tika
vērtēts kā rūgta neveiksme, vienā dienā viņš uzrunāja
sievieti.
"Man ir tāds kauns, ka plaisas dēļ manā sānā ūdens nemitīgi
izlīst, ejot pa ceļu uz mūsu mājām."
Vecenīte pasmaidīja: "Bet vai tu esi ievērojis, ka tavā takas
pusē aug ziedi, bet otrā trauka pusē nē? Tas ir tāpēc, ka es
allaž esmu zinājusi par tavu trūkumu, tāpēc iesēju puķu sēklas
tavā ceļa pusē, un katru dienu, atgriežoties atpakaļ, tu tos
laisti. Divu gadu laikā es varēju vākt šos ziedus un izpušķot
galdu. Ja tu nebūtu tāds, kāds tu esi, tad nebūtu arī šī
skaistuma mājas izpušķošanai." |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
