Mīlestības formula

marselis: dzive,dziviba eksistetikai pateicoties milestiba....,
nav sunu dalisanas,nav piesaistes,nav gaisa,udens,ediena uznemsanas,ja nan milestibas....
viss pasaule-,redzamais (materiali-formiskais),gan neredzamais iziet no milestibas...
viss visuma ir milestiba,tas dazado "nosacito milestibu" izpausmes formas....
ja nebutu milestibas-,pasaule sabruktu.....

katrs mes "nosacito milestibu"(milestiba pie kaut kadiem nosacijumiem) saprotam pec savas apzinas kvalitates kriterija,
kas ari nosaka misu milestibas(tas izpausmes formu) kvalitati (ka tiribas un koncentracijas pakapi).

Milestiba tiesi saistas ar" upuresanos" no ego skatijuma,
tadel gruti ko dot,jo ego vienmer grib sanemt!

dogville: Nepiekriitu-miileet var tuvaako,dziivniekus,bet shokolaade var garshot,filma vai graamata-patikt.

mieru_tikai_mieru: kamēr tie ir tikai vārdi un burti - tam nav nekādas nozīmes ;)

neko: Mīlēt var tikai cilvēkus un arī tad ne visus. Nu nevajag tā nonivelēt jēdzienus. Kā jau te Dogville piezīmēja šokolāde var garšot, pat ļoti garšot, bet tam nav nekā kopīga ar mīlestību. Tā ir vienkārši patika. Mīlestiba ir milestība nevis universāls sinonīms jebkura veida pozitīvai attieksmei vai izjūtām.
Lai ari pasaulē ir valodas kur šai ietai nav atsevišķa apzīmējuma mums viņš ir. Vai vajadzētu atmest ka nevajadzīgu visu reducējot līdz banālam patīk/nepatīk? Lai izteiktu jūtas būs pēc tam kā dažiem labiem jāmācās "mīlestības valoda" (franču) kurā ir pat veseli trīs apzīmējumi jātām starp cilvēkiem. Un tikai tāpēc, lai varētu saprotami pateikt to ko patiesībā jūti.

limonija: Piekrītu neko. Mīlēšanas "trakums" latviešiem ienācis pastarpināti no krievu valodas, jo tajā nevar pateikt - man garšo, sanāk - es mīlu pankūkas(māti, tēvu, bērnus,brūti)...Un jādara viss ar degsmi, azartu, nevis mīlestību - tad sanāks;)