Dienasgrāmatas (blogi)

Rojomi: Sabiedrībā cilvēki, kuri stāv augstāk par piemēslotājiem, pavelk tos citus, mazāk attīstītos izaugsmei.
Trīs, četras reizes sakop un tas mēslotājs sāks domāt.
Ar šo rīcību sabiedrības aktīvākā, domājošākā daļa parāda piemēru pārējiem. Un notiek kopējā stāvokļa uzlabošanās.
Mēslotājam, ja vien viņš nav pavisam degradējies, sāk palikt neērti piemēslot sakoptu vidi.

Siiga: Paldies Rojomi - ļoti sakarīgs talkas būtības izklāsts :) Es talkoju jau n-tos gadus, bet to uztveru nevis tā, ka es vācu citu nomestās drazas, bet gan es tīru mežu, palīdzu Dabai atbrīvoties no mēsliem, un tas jau ir visnotaļ pozitīvs un iedvesmojošs process :) Un, Leone, tici vai netici, bet ar katru gadu apkārtne paliek tīrāka: tur, kur ir satīrīts, tur arī mazāk mēslo! :) Jā, protams, ir cemme uz mēslotājiem, un pirmajā gadā pat bija mazliet tā kā kauns citu atkritumus vākt, bet ar katru gadu aizvien vairāk saprotu, ka kauns ir mēslot, nevis sakopt. Es lepojos ar to, ka esmu sabiedrības domājošākajā un apzinīgākajā daļā.:) Vēlos ap savu dzīvesvietu tīru dabu, un tāpēc sakopju, bet tas, ka daži nožēlojami ļautiņi mēslo, tā ir viņu problēma un viņu nelaime.
Bet, protams, arī es priecāšos, ja pienāks brīdis, kad vairs nevajadzēs vākt svešus mēslus, bet tajā laikā varēs radīt kaut ko skaistu.

naiva: Pilnīgi piekrītu Rojomi un Siiga teiktajam. Varu tikai piebilst, es talkas savā pusē sāku rīkot pāris gadus pirms oficiālās talkošanas kustības sāuma Latvijā. Šo gadu laikā redzu kā tas ir iedarbojies. Ar katru gadu paliek daudz tīrāks un šodien jau varējām talkošanu nosaukt gandrīz par skaistu pastaigu, priežu meža un jūras svaigājā gaisā.