|
Pusnakts.Mana stāsta varoņi klejo savā nodabā,viņiem `brīvdiena`.Uz šo brīdi,viņi bezrūpīgi staigā pa Mēnesnīcas mežu,un jūtas brīvi.Kad,atkal pievērsīšos,viņi ieņems savas lomas,un elfu meitene,beidzot,kaut ko teiks,savā pirmajā dialogā..Varu iedomāties,ko viņa teiktu(šobrīd,ārpus stāsta robežām) par sāncensību,birokrātiju un demokrātiju.Viņa paraustītu plecus,un aizmestu pļavā smilgu,it kā,mēs(cilvēki) būtu īpatnējas radības,ar īpatnēju jēdzienu izpratni.Tā teikt,-nozīme viena,rīkojamies pa savam.Starp elfiem nav krāpšanās,mahināciju,-viņa teiktu.Saprotiet,taču,ja mēs būtu tādi,kā jūs-divdabji,tad Dabas pasaule jau sen būtu iznīkusi,-viņa piebilstu,un,piemetinātu,-godīgums,tā ir vērtība.Būt godīgam pret sevi un citiem!Man atliek,vien viņai piekrist.Tiesa,draugi,godīgums ir reta īpašība.Kā ir ar godīgumu pret sevi..?Vai viegli būt pa īstam godīgam pret sevi pašu?Kas rodas jūsu prātos,kad skatāties spogulī,sev acīs?Pretim raugās jūtīga,mīloša,kolosāla būtne.Bet daudzi redz nepilnības.Paskatieties dziļāk aiz virskārtas..Un,kad uzlūkosiet citus,atcerieties,ka arī viņiem ir `virskārtas`,un aiz tām.. |
