fargo: gan kā rokās ir šie instrumenti, gan kādiem mērķiem instrumenti tiek izmantoti.
ja siebiedrība tiek vesta pa antisociālu ceļu, savstarpējās nošķirtības, ģimeņu iznīcināšanas, bērnu un vecāku atsvešinātības ceļu, vīriešu un sieviešu naida kurināšanas ceļu, tad šāds ceļš jau pats par sevi var liecināt par mērķiem - nosauktiem vai nenosauktiem.
intervijā tiek minēts par arvien pieaugoši sabiedrības indivīdu depresiju, kas klūstot arvien izplatītākai nu jau ir patoloģiska.

"While unhappiness is a state of mind that is clearly the result of the circumstances of one´s life, whether self-inflicted or inflicted by circumstances beyond one´s control, or a mixture of both, depression is an illness that is the doctor´s responsibility to cure. This is so, however one happens to be leading one´s life."

"As you put it, there is a complete disconnection between one´s state of mind and the way one lives. Moreover, one does not have a right to the pursuit of happiness, one has a right to happiness itself. "
brīvi tulkojot - cilvēki vairs neizprot saistību starp personas apziņas stāvokli un to, kā tas iespaido viņu dzīvi. vēl vairāk, ir mainījusies izpratne par to, ka cilvēkam ir tiesības tiekties pēc laimes un cilvēkam ir tiesības uz laimi.

"One reason for the epidemic of self-destructiveness that has struck British, if not the whole of Western, society, is the avoidance of boredom. For people who have no transcendent purpose to their lives and cannot invent one through contributing to a cultural tradition (for example), in other words who have no religious belief and no intellectual interests to stimulate them, self-destruction and the creation of crises in their life is one way of warding off meaninglessness."
viens no iemesliem pašiznīcināšanās epidēmijai, kura ir skārusi britus, ja ne visu rietumu sabiedrību ir centieni izvairīties no garlaicības. cilvēku dzīvēm vairs nav transcedentālas jēgas un tie vairs nevar tādu iegūt caur kultūras tradīcijām, citiem vardiem sakot, tiem kam nav reliģisku ticību un nepiemīt intelektuālu vēlmju tās stimulēt, pašiznīcināšanās un krīžu radīšana to dzīves kļūst par veidu kā izsargāties no dzīves bezjēdzības apziņas.

fargo: uzaugušas veselas paaudzes bez tēviem. veselas cilvēku rases tautas ir izaugušas vidē, kurā vīriešu līdzdalība tajā vairs nav, vai ir tik minimāla, ka šādas sabiedrības var saukt par kastrētām. tās ir infantīlas savā būtībā, tuvredzīgas idejās, vēlmēs, veidos kā piepildīt vēlmes.

bet kāpēc tā ir noticis? un te es atkal atgriežot pie tava jautājuma vadlinijas par kontroli. lai tā vispār varētu notikt, stipras ģimenes nedrīkst eksistēt. vīriešiem nedrīkst būt vara ģimene. harmoniska ģimene ir nepārvarams šķērslis apziņas kontrolei. un kā lai dod tai smagu triecienu? izņemot no ģimenes vīrieti. atņemot vīrietim motivāciju būt par savas ģimenes apgādnieku, sargu, ētikas un morāles devēju, tiesnesi, šķīrēju, garīgo ģimenes autoritāti, šīs funkcijas nododot valstij. un tā, vīrietim pazūd motivācija būt par... vīrieti. bez ģimenes, cilvēkam nav morāla, finansiāla, emocionāla atbalsta. un atkal... izņemot valsti.
bērni vairs nevēršas pie vecākiem ētiskos, morālos jautājumos. skolā viņi tiek stimulēti vērsties pie valsts algotiem psihologiem. kopš pašas jaunības, indivīda apziņa nokļūs valsts rokās.