Kam zināt......

Vai mums bija mazāk, vai mums kaut kā trūka,

Kad bērnībā smiltiņās cepām sev kūkas.

Mums nebija mobilo, datora spēļu,

Mēs lasījām pasakas, skrējām ar vēju.

Un vasaras pļavās mēs meklējām prieku,

Lai ceļgalus skrambājot paslēpēs skrietu.

Kad puišeļi bariņos spēlēja karus,

Tad meitenes veltīja piktus tiem skatus.

Mēs glaudījām suņus un kaķus bez bailēm,

Par mikrobiem, baciļiem nepratām vaidēt.

Un burkāns no dobes turpat tika izrauts

Ar kārumu apēsts un izsalkums izskausts.

Šķiet internets, spēles spēj bērnību dzēst –

Kam zināt, kurš laimīgāks – jaunie vai mēs.