|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| hannaaste, 28-03-2015 22:14 |
|
51 |
apsolījums un turpinājums.vakara riksī uz gadskārtējo "žurku". esmu iecienījusi šo ppavieglo žanru vienreiz gadā un tikai martā, un tikai teātra dienā kā īpašu gardumu. vēlāk ir vēlāk. gribas pirmizrādes prieku. 10 ballu skalā tikai 7. tā pa īstam garšīgi bija solvita ar ingūnu un vecais āzis prezidents. pārējais it kā. aizdomājos par harizmu. mārtiņš egliens no skaistuma standartiem atpaliek tik tālu, ne tur īsti augums, ne izskats. bet uz skatuves viņš māk izdarīt tā, ka vizuālās lietas kļūst nesvarīgas. tas pats ir ojārs grīnbergs- dziedāja taču fantastiski, kaut par smuku nenosauksi.
nu par nākamo apgalvojumu būs ko teikt vismaz vienam oho personāžam. un tā dažas lietas no tikko lasītā viestura rudzīša apcirkņiem." alkohols kā vīrieša mīļākā. ja vīram ir mīļakā, sieva redz konkrētu ģimenes apdraudējumu. viņa drīkst izjust greizsirdību un cīnīties, problēma no ģimenes interešu viedokļa ir objektīva. bet, ja vīrs sāk dzert, arī tad sieva sajūt greizsirdību, tikai to nesauc un neļauj apzināties, ka alkohols kļuvis viņai konkurents. uz alkoholismu kā uz konkurentu ģimenes sistēmā palūkoties ir interesanti..." nākamais skatījums uz lielo sportu ( latvijas). bailes uzvarēt par sevi acīmredzami VĀJĀKUS pretiniekus situ;ācijās, kad ezim un muļķim skaidrs, mūsējie var, bet.... neizdodas. re ko jams saka: " ar ko tad notiek cīņa sportā? vai tikai ar ķermeņa fiziskajām un psiholoģiskajām iespējām? .. mēs nonākam pie reti aplūkota fenomena- bailēm uzvarēt. tātad bailēm no līdzšinējās garīgās telpas paplašināšanas darba un tam nepieciešamās atdeves. mēs nepareizi domājam, ka uzvara - tas ir sportista prieks un atvieglojums. nē, tā ir sportista uzprasīšanās uz lieku darbu, smagu un nepateicīgu. "
nu šoreiz pietiks.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
