|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| abols23, 22-02-2015 20:50 |
|
11 |
Dabas prieks.Reiz kādā pavasara saulainā rīta agrumā mazs dzīvības asniņš cēlās no zemes.Pati māte daba ir dāvājusi dzīvību vienai jaukai un trauslai radībiņai,kura priecājās par to,ka pirmo reizi ierauga dienas gaismu.Saule ir tā,kas rīta stundās sasilda un apmīļo savu mīļo bērniņu.Rīta rasa ir tā,kas rūpējās,lai asniņš tiktu nomazgāts un padzirdīts...Viss apkārt ir tik zaļš un skaistām pavasara krāsām,ka gribās pastiepties uz augšu un aplūkot lielās lauku pļavas. Apkārt ir tik jauks un interesants,spindz mušas un vaboles,kaut kur paskrien uzmanīgā lauku pele.Mazā auga radībiņa ar katru dienu pieņemās spēkā un augumā,jo dienas kļūst garākas un siltākas.Tad vienas dienas vidū nāk liels un draudīgs melns mākonis,un vējš pieņemās spēkā.Ar lielu sparu tas rausta visu sev priekšā tā,ka spindzošās mušas un vaboles paslēpās zem mazās radībiņas,kļūstot par pagaidu patvērumu.Visa krāsainā pļava sāka šūpoties līdz ar vēju,un vasaras lietus nevarēja piespiest nevienu pļavas stiebru.Visi jūtās droši un pasargāti....Un saule ar mitējošo vēju apžāvēja un sildija visus,kam kļuva auksti pēc lietus.Redzi,kādu rītu auga stiebriņš sajūt milzīgu spēku sevī,jo pienācis laiks,rādīt pasaulei savu krāsņumu.Tai atvērās ziedlapiņas,kuras gaidīja savu stundu.Tā tiecās uz sauli,lai pateiktos tai par krāšņo brīnumu,kuru sauca par rudzupuķi.Un visa pļava līksmojās par šo skaisto puķi,kas pievienojās šai krāsainajai saimei!Laiks ritēja uz priekšu un dienas kļuva īsākas un aukstākas.Arī negantais mākonis ar vēju nāca dusmīgāks un draudošāks,tas atkal ar lielāku spēku spieda pļavas stiebrus pie zemes.Līdz pienāca brīdis,kad pļavas magone neizturēja un pakļāvās neatlaidīgajam vējam un lietum, - tā salūza!Jo auga ceļa malā,viena pati.Bet saule atkal apžēlojās par rudzupuķi un apžāvēja tai zilās ziedlapiņas un tā kļuva atkal līksma un skaista!Arī jautrās mušiņas un krāšņās vaboles priecājās par skaisto rudzupuķi un siltajiem saules stariem.Un pienāca laiks,kad saule vairs nedeva sava siltuma un naktis kļuva vēl garākas un aukstākas.Skaistā rudzupuķe juta,ka viņas spēks un krāšņums tiek atdots mātei dabai,tā vairs nebūs tik līksma un priecīga kā vasaras siltajās dienās.Arī mušiņas un vaboles kļuvušas skumīgākas,un nevar vairs priecāties līdz ar noskumušo rudzupuķi.Lielā lauku pele ar saviem bērniem ir paslēpusies alā un gatavojās sagaidīt auksto ziemu.Pienāca diena,kad vājā rudzupuķe pieliecās pie zemes ar visu savu augumu,dodot lauku pelei salauzt sausos zarus ar lapām,kas kalpotu bērniem kā silts un mīksts matracīts.Tā pagāja laiks,kur katram tika atvēlēts laika sprīdis,un katrs varēja priecāties un līksmoties....To novēlu arī jums. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
