Vasara

No rīta ar aizvērtām acīm paskatījos pa logu. Laukā vasara! Viss zaļš, meitenes vieglos svārciņos un bezroku blūzītēs, krāsu pārpilnība. Dvēsele dzied! Tai pat laikā ar vienu ausi dzirdu, kāds saka - ārā mīnus trīs grādi (vairākas reizes). Logs manējais, pagalms arī! Pat jūtu, kā smadzenes mēģina aptvert, kā tas var būt, ka vasarā mīnus trīs?! Un ko domājies, aptvēru arī! Pamodos!

Kāpēc šis sapnis man lika pasmaidīt? Tāpēc, ka atcerējos bērnību. Agros rītus, kad bija jāceļas uz skolu, bet man tā negribējās! Mamma vairākas reizes nāca modināt. Vēl tagad atceros sapni, kurā piecēlos, jau nomazgājos, sāku ģērbties..kad izdzirdēju mammas - "mosties"! Kā izrādās, tad pēc pirmā "mosties" tik vien biju spējusi, kā piecelties sēdus, un ielikt kāju zeķē..to pašu pa miegam!