Dienasgrāmatas (blogi)

Reiz dzīvoja kāds puisis ar ļoti sarežģītu raksturu.

Tēvs viņam iedeva pilnu maisu ar naglām un pateica:
– Dēls, iedzen naglu dārza vārtos katru reizi, kad Tu kādu aizvainosi, vai ar kādu sastrīdēsies!

Pirmajā dienā dēls vārtos iedzina 37 naglas. Turpmākajās nedēļās iedzīto naglu palika arvien mazāk, jo viņš saprata, ka dzīt naglas ir daudz grūtāk, nekā dusmoties. Viņš sāka kontrolēt savas dusmas un naidu. Drīz pienāca tā diena, kad viņš vārtos neiedzina nevienu naglu. Dēls steidzās pie tēva, lai viņam paziņotu šos jaunumus.

Tēvs viņam atbildēja:
– Dēls, tagad katru reizi, kad Tu izdarīsi, vai pateiksi ko labu kādam citam- izvelc vienu naglu no vārtiem!

Kad visas naglas tika izvilktas, tēvs pieveda dēlu pie vārtiem un teica:
-Dēls Tu ļoti labi esi uzvedies, esi kontrolējis savu uzvedību, bet pievērs uzmanību vārtiem- tie ir vienos caurumos. Tie nekad vairs nebūs tādi kā agrāk. Katru reizi, kad Tu kādu aizvaino, vai, kad Tu ar kādu sastrīdies, Tu cilvēkā atstāj tādas pašas rētas kā dārza vārtos. Tu vari iedurt nazi un pēc tam to izvilkt, bet rēta tik un tā paliks. Un, lai arī cik reizes Tu pēc tam lūgsi piedošanu, rēta joprojām būs tur, kur viņa ir. Rētas, kuras paliek pēc pateiktajiem vārdiem ir tik pat sāpīgas kā pēc naža dūriena.
Tāpēc, labāk domā, ko runā un dari!