Mans dārgais draugs,

Es rakstu šo,

Kad vakars aust,

Aiz sevis dienu, mazliet steigas pilnas

Atstājot,

Šis tas ir steigā palikts nedarīts,

Bet tas nekas,

Vēl citas dienas būs,

Un gan jau tiks tas apdarīts.

Vai zini,

Šodien lietus lija,

Nu mūsu dārzs tik gandarīts,

Tas tagad katram saules staram,

Tik brīvs un atdarīts,

Mans dārgais draugs,

Es rakstu šo,

Kad vakars aust,

Un gaidu Tevi,

Lai varu ļaut,

Tev sevi cieši, cieši,

Tavām uzticīgām rokām kļaut,

Kā dārzs ļauj,

Pēc lietus saulei sevi padevīgi

Skaut.

Mans dārgais draugs,

Es Tevis mīlu,

Un rakstu šo,

Ar ticību,

Ka čukstēšu drīz

Klēpī Tavā to.