Kaut kas tajā ir

Nejauši kārtējai Torsunova prātulai uzskrēju. Nevaru pilnībā piekrist, taču kaut kas tajā ir. To, ko daudzi uzskata par lielo mīlu (mīlestības ķīmijas posmu), tik tiešām ir tikai priekšspēles aizsākums ceļā uz patieso mīlestību.

Mīlestības 7 posmi:

1. Zefīrs šokolādē jeb mīlestības ķīmija - ilgst apmēram 18 mēnešus.
Šajā periodā, kad cilvēki ir kā narkotiku apreibuši, nevajag pieņemt nekādus lēmumus, jo kaut kad šis apreibums pāries un viss nostāsies savās vietās.

2. Nākamais posms, kas noteikti pienāks pēc pirmā posma, kad jutekļi nomierināsies - sāta sajūta.

3. Trešais posms - nepatika. Tā ir obligāta jebkurām ilgstošām attiecībām. Nepatikas fāzē sākas strīdi. It kā jums būtu iedots palielināmais stikls un jūs koncentrējaties uz trūkumiem, kas piemīt partnerim. Vieglākais veids, kā iziet no šī posma - šķiršanās. Kas tur slikts? Silkti ir tas, ka jūs ar citu partneri atkal sākat zefīra šokolādē attiecības. Ir cilvēki, kas grozās tikai šajās trijās fāzēs. Vēdās šie posmi tiek uzskatīti par zemāku par civilizēta cilvēka līmeni, jo īstās attiecībās viņi vēl nav nonākuši.

4. Nākamais posms - pacietība. Strīdi starp partneriem turpinās, taču tiem nav tik fatāls raksturs, kā 3.posmā, jo abi apzinās, ka strīds beigsies un attiecības atkal atjaunosies. Ja ieguldām spēkus pacietības attīstīšanā, tad mēs tiekam atalgoti ar saprāta attīstību. Tātad šajā posmā mums tiek iedots saprāts.

5. Pienākuma jeb cieņas posms - pirmā mīlestības stadija. Līdz šim mīlestības vēl nebija! Es sāku domāt - nevis, ko man no viņa vajag, bet ko man viņam vajag dot. Koncentrēšanās uz saviem pienākumiem attīsta mūs.

6. Draudzība - tā ir nopietna sagatavošanās mīlestībai

7. Mīlestība - tā nav lēta lieta, uz to var iet visu dzīvi. Mīlestību iemācās caur daudz dažādām dzīves situācijām, pie tam ilgstošām, tuvām attiecībām.Mīlestība - tā nav tas, kas nogāžas negaidīti mums uz galvas, mīlestībai ir jānobriest, atsakoties no egoisma sevī. Vai mēs izvēlamies vecākus? Nē, mēs mīlam tos, kādus esam dabūjuši. Vai izvēlamies brāļus un māsas? Nē, mēs mīlam tos, ko Dievs mums iedeva. Vienīgais, ko mēs izvēlamies - tas ir vīrs vai sieva. Tad pie mums atnāk bērni. Vai mēs tos izvēlamies? Mīlam tos, kurus Dievs iedod, tad bērni atved savus līgavaiņus vai līgavas. Arī tos mēs neizvēlamies un mums tie ir jāpacieš un jāmīl tādus, kādus Dievs atsūtīja. Mums ir jāpaplašina sava sirds un jāciena tos, kas ir mums blakus.

Tāpēc cilvēkiem, kuri grib šķirties, vispirms, ir jāiepazīst vienam otrs, tad jāsadraudzējas un tad jāiemīl vienam otrs. Vairums pāru šo uztver skeptiski, taču tas ir tas, kā mēs dzīvojam. Kamēr vien mēs domāsim, ka mīlestība ir zefīrs šokolādē, mēs nesapratīsim, kas ir mīlestība. Mīlestība ir līdzīga sešām garšām, kurās ir gan salda garša, gan sāļa, gan skābena, gan savelkoša, gan asa un pat rūgta. Mums nav jāpieprasa nekas no otra, mums ir jābūt pakļautiem, ar pieķeršanos mūsu mīlestībai. Pieķeršanās - tā ir mīlestības galvenā īpašība, Kā teikts Bībelē: "Mīlestība nekad nebeidzas..." Ja jums "beidzās mīlestība", esiet droši - tā vēl nav sākusies.

- O.G.Torsunovs