Brīvdienas

Dieva ceļi ir neizdibināmi- tā gan jau ikkatrs būs no mums padomājis. Bet pats labākais, kad to piedzīvo atkal un atkal.Kas tad piedod tai dzīvei garšu? Laikam jau tas neplānotais, nesamenedžētais. Tas jau ir tas ko gribas atcerēties vēl un vēl...

Ievads tāds, jo atkal pieredzu to, ka reizēm sakrīt visas zvaigznes un izveidojas brīnišķīgu notikumu krelles, kuru atmiņu pērles ritināšu vēlāk noteikti vēlreiz un velreiz.. bet, lai ievads nepārvērstos romāna, ķeršos pie būtības izklāsta. Tātad, brīvdienas.

Un no rīta viss ir apklāts ar baltu sniegu. Reizēm pilnīgai laimei būtu ar to arī gana, bet iekšā sēž dricelis, kas saka -, prom no pielsētas!!! Pie putniem, pie kokiem! Prom!- Un ne man vienai tāds iekšā. Nu ko. Tad jāklausa vien ir! Paķeru maisiņu ar piparkūkām un prom.

Sigulda. Auto te tiek atstāts, lai dotod uz Murjāņiem. Satiksmes busi mums nepiemērojas un mēs viņiem ar. Tātad stoposim. Stopošanā tāpat kā ar makšķerēšanu, nekad nezini kas uzķersies. Arī tagad pēc nepilnām 5 min piestāj kāds steidzīgs mūziķis kurš paspēj vēl pa ceļam uzaicināt mūs uz koncertu Augšlīgatnē kādās mājās, kurās sapulcējas mūziķi n to gadu pēc kārtas un sniedz koncertu apkārtnes ļaudīm. Bez maksas! To liekam aiz auss.

Murjāņi. Saule jau laižas slīpi, bet mēs vēl zupiņu gribam, tad to tad šito. Bet mīļie, ziema laukā, tulīt būs melna nakts!Ar krēslu esam uz takas un aiziet. Pastaiga būs pagara, kādi 15 km. Bet baltais sniegs, uzsalušie dublīši, koka tiltiņi …tipu, tapu…drīz pagaist Murjāņu ģeneratora dūkoņa… un apņem ne vien klusums, Gaujas mēmais slīdējums . Nu ,…ko iesāksi ar savām piparkūkām? Pasmieties par sevi vajaga. Toties ceļabiedram ir Mērijas Popinsas soma, kurā ir termoss ar tēju, gaļu un maizi, mandarīniem, zeķēm, cimdiem, kabatas bateriju. Nebrīnos, ja vajadzētu, izvilktu arī mikseri vai gludekli. Ja nu ļoti vajadzētu…Un tapēc varat minēt, kas no visa uzskaitītā bija visssvarīgākais? Protams lukturītis! Nu protams varētu iet bez tā arī, bet to tad varētu droši saukt par Ekstrēmu Gaujas krūmos, kura priekša nobalētu visi tie extream lecēji, braucēji un citi trakie. Viņiem vajaga tos Gaujas krūmus iedot naktī!Taka jau ir labu labā, bet vienā brīdi nonāc līdz drausmīga paskata plakātam, uz kura ar notecējušu krāsu uzšņāpti sakrāli vārdi- Privatīpašums. Nikni suņi!- Tas jau ir nopietni! Kā krievu pasakā- Naļevo poidjoš, koņj propodjot. Na pravo poidjoš, sam prapodjoš! -Bet tā kā mēs ejam uz Betlēmas zvaigzni tad griežam tikai pa labi, (jo taka pazūd), paceļam nolauztu bērzu un dodamies kaucošu suņu ieskautu māju pudurī. Bet suņi šovakar nav apvienojušies Vienotībā un Saskaņā , gaudo katrs pa sevi un tiekam cauri sveikā. Pie Gaujas uz galda atstājam trīs degošas svecītes Mākoņi pazūd, paveras melnas samta debesis ar zvaigžņu miriādēm, zelta mēness sirpis…klusums…spīdinam ar lukturi strautiņos, jo sķiet ka tajos var gan sēdēt kāds ar trakām acīm… Un re,Gaujā spīd arī gaismiņas un lukturīši zibinās… Tumsas džeki sabīstas, ka laikam esam zivju inspektori. Nē, nē…mēs Mīlestību ejam meklēt!

Ap plkst.21 esam uz Kājnieku tiltiņa pār Gauju Siguldā.Virs pilsētas salūts, bet mums virs galvas mūžīgais salūts par brīvu un visiem. Vai ir nogurums? Esam gājuši 6 stundas. Ne tak! Nu tad kāpjam Kaķīša kalnā, nu tā lai būtu tiešām plīsiens un lauziens , redz sniega pūteji ar par godu mums pūš. Intuīcija ir ģeniāla, jo tas izrādās vistaisnākais nogrieznis uz viesnīcu.

Kāda kopejā bilance?-viena tulzna, izdzerta tēja un 15km.

Rīts ar Itālijas zilajam debesīm un sauli. Sauli kas tik reti uzsmaida.

Ir Siguldā vienreizēja kafejnīca-ar briežādas segām uz krēsliem, apsarmojušu leduspuķu rūtim, gāzes kamīnu un visiem citiem ciku caku svētku atribūtiem. Un brokastis ir ideālas-neskaitot trīsgraudu putru, omleti un kafiju ar pienu..bet ir arī mazā Pavlova! Gardēži zina kas ir Pavlovas kūka. Ah…kā tā piestāv šiem svētkiem un šorītam!

Bet nu prom gan saulē, ķert D vitamīnu! Ķerot to pa Siguldas taciņām, saprotam, ka , paskat, šodien ir koncerts! Tas pats mistiskais koncerts, uz kuru aicināja labais šoferis!

Viesu nams Upmaļi. Pagalms jau stundu iepriekš pieripo ar auto. Telpā salien ap 100 cilvēku. Kundzes ar frizūrām, sasārtuši kungi svētku džemperos. Telpa lenām uzsilst un pasākums var sākties. To atklāj vietējo sieviešu kopas neticamo darinājumu skate- teiksmainu galvas rotu un tērpu darinājumi kas veltīti gadalaikiem. Nevis kaut kādi šādi tādi, bet tiešām mākslinieciski, kā fejām – ziedi, pērles, tils un krāsas!

Pec tam –koncerts. Un atkal es mēma! Grupa Bellacord ar mūsu smaidīgo šoferi Kasparu Gulbi –akardeonistu.Un vēl citiem mūziķiem. Un pilnā zāle piepildās gan ar opermūziku, gan pilnīgi nesaprotamā ātrumā uz akardeona nospēlētiem mūzikas vinķeriem, gan romancēm, gan visa kā cita. Un viss ar smaidu un milzīgu sirsnību. Bet tas vēl nav viss.Pēc 1,5h notiek pārtraukums, kur visus, atkārtoju, Visus uzaicina uz blakus telpu kur ir uzklāts galds ar raušiem, maizītēm, sulu un vīnu. Un koncerts atkal turpinās. Pec 3 h devāmies prom, bet koncerts vēl turpinājās…

Un šķiet, ka esi bijis prom vairākas dienas. Bet ne, tikai diennakti… tu vērp notikumu krellītes . Un saproti, ka gribi būt vienmēr tajā Dieva dzīves asinsritē, kur notikumi izkārtojas paši, nevis tu pēc viņiem lauzies, cīnies un mokies. Bet vienkarši ļaujies.

Jā, manas piparkūkas palika neapēstas. Palika mugursomā. Un tas ir tika labi! milzīgs paldies!!!!