24.12.2014.

Pie bankrota mums ir bagātīgi klāts galds. Mammons protestē, bet es spītīgtīgi turos pretī!
"Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos". Kā lai savādāk izvilina smaidu no dzīves problēmām nogurdinātiem cilvēkiem? Traki ir, kad cilvēki neprot priecāties. Laiks problēmu risināšanai un laiks mieram un smaidam. Vai tad visu nevar saplānot? Vai tad nevar tā fleksibli pārslēgt domāšanu? Bez alkohola, to var tāpat- pats sevi iedvesmojot! Un par naudas plānošanu/ pelnīšanu/ taupīšanu domāt rīt. Bet cepot to gaļu jutos kā valsts mēroga noziedzniece un bezsirde.... Reiz dzirdēju pastāstu iz dzīves, ka vīrs sievai puķes nopircis un uzdāvinājis. Sieva nikna! Mājās ēst nav ko. Maizīti būtu nopircis! Bet šis ņem un pērk puķes... Vīrs: "Bet kā tad savādāk es rādīšu piemēru mūsu dēlam kā izturēties pret sievietēm?!" Romantisms un infantilisms neiznīkst, tas ir trakoti spītīgs! Tas ir tik spītīgs kā frigidas sievas vīra - krāpnieka daikts, kā dzīvnieka instinkti! Jo vairāk tos apspiedīsi, jo vairāk pretosies. Un kaisli taču var virzīt konstruktīvi- gan enerģijai lielo piķi pelnot, gan mīlējoties un svētku vakariņas šmorējot. Ar mīlestību! Ar visu to gaišo un sirsnīgo, par ko visur apkārt Ziemassvētku laikā runā. Bet citiem mīlestība asociējas ar falšu pieticību. Kā Burkāāā kundzes "Vakariņas sveču gaismā". Da kādas jums speķainas karbonādes, uzmanieties, ka tēja neizlīst! Un neesiet pārāk priecīgi, nedziediet pārāk skaļi- kaimiņus pamodinās. Nesmejieties, jo tas ir vulgāri. Un neesiet dzēlīgi, jo tas kādu var aizvainot. Cilvēki ir dažādi. Mīlestības izpratnes ir dažādas. Respektējot šo dažādību pieauguši cilvēki valdās. Viņi filtrē domas un pateikto. Nav pārāk bikli, nav pārāk skaļi. Nav emocionāli. Nav īsti.
Bet kur tarakāni guļ- tur nav svētki! Tur ir ceļš uz kapiņiem jeb labākajā gadījumā - 20 kg liekā svara.