Ziemassvētki, Ziemassvētki...

Šķiet pilnīgi visi cilvēki ik dienu arvien vairāk un vairāk gatavojas Z-svētkiem, lai varētu tos sagaidītjauki savā siltajā ģimenes ligzdiņā kopā ar mīļajiem...Bet ko, lai dara cilvēki, kuri dažādu neizskaidrojamu iemeslu dēļ šos svētkus pavadīs pavisam vieni, jo trūkst mīļotā cilvēka.. Svētku sagaidīšana ar vecākiem nav gluži tas pats...Sirds sažņaudzas par katru nieku, ko citi cilvēki pērk šiem svētkiem un gribas raudāt...Un tikai nevajag te sākt runāt par k-kādiem svētku brīnumiem...īstenībā tie nenotiek...Ko, lai dara, ka tad, kad "superīgos" vīriešus dalīja pa brīvu, tu nepacēlusi galvu strādāji, lai nopelnītu iztiku un nu jau ir par vēlu.. Neesi nekāds monstrs, bet dzīve jāpavada vientulībā... Visi labākiem vīrieši jau ir precējušies un tie, kuri nav vajadzīgi nevienai nav vajadzīgi arī man...Tiem, kuriem prātā tikai sekss, arī, lai cilpo vienu māju tālāk! Priekš kam sekss, ja tik ļoti gribas mīlestību- īstu un patiesu-pa netīrām mutēm neapvazātu un kājām nebradātu...Ar seksu vientulību neaizpildīsi- visi mēģinājumi agri vai vēlu nonāk pie absolūta tukšuma un vēl lielākām sāpēm. Cik ātri atnāk, tik ātri pazūd...vissāpīgāk, ka nespēj šo cilvēku saistīt un , ka varbūt jau rīt viņš piederēs citai...nav ko pat sapņot par kopīgu nākotni...