Sievietes sirds

Braucu ar savu mazo mersiiti no Ainazhiem uz Salacgriivas Juuras sveetkiem, aiz loga svelpj juras vejs, bet ausiis man skan melodija:

Odesa, Hamburga , Riiga, juura un saule un veejs, lai la, la lai,la la laila . . .Uhh, noskanjojums taads, ka kaaja pati spiezh gaazes pedaali griidaa. Un ka nu ne, tikko biju paviesojies vecajaa Ainazhu juurskolaa. Veeliiga administratore atljaava izstaigaat muzeja istabas, kaut arii darba laiks jau bija beidzies. Iekshpusee viss tiirs un kaartiigs, deelju griidas izberztas kaa uz kugja klaaja. Visapkaart juut vestures elpu.” Latvji brauciet juurunjaa !” ,teica Krishjaanis Valdemaars. Apskates skatlogos dzimtas un dzimtas, kopumaa jurskola sagatavojusi vairaak par 1000 kapteinjiem. Izraadaas, ka vecos laikos pat parastam divairu laivas paarceelaajam bija jaabuut sertifikaatam, lai vareetu pasazhierus paarvadaat, kur nu veel skiperiem, bocmanjiem, vai pasarg Dievs, kapteinjiem.

Puikaam tajos laikos uzraaviens uz juuru bija iipashs. Bet kaadas fotograafijas ! Zeeni juurnieku formaas, un uzreiz ir skaidrs ka erglji ! Nagjene uz vienas auss, kruutis plati, smaids nekjiitrs, kaa jau juurniekam, kas briesmas nebaidaas, bet meitas miilej katraa ostaa. Uh, vanagi ! Bet kaads krampis vinjiem bija ! Veel baronu laikos, kaaads kalps esot saacis braukt uz shonera tepat gar juuras malu liidz Riigai. Toreiz celja veel nebija un labaakais un aatraakais veids, kaa aizvest preci uz Riigas tirgu bija pa juuru. Buudams stalts un izpildiigs, barons sho esot gribeejis iecelt Liepupee par muizhas paarvaldnieku. Tomeer puisis jau tik ljoti bija saslimis ar juuru, ka nevareeja iedomaaties savu dziivi bez taas. Vinjh panjeema laivu un metaas beegt no barona pa juuru uz igaunjiem. Barons paarskaitaas par shaadu baura nepaklausiibu un paveeleeja muzhkungam ar kalpiem vinju notvert. Tie ar zirgiem gar krastu saaka dziities baurim pakalj. Kad Ainazhos vish piekusis aireet piestaaja krastaa, muizhkungs ar kalpiem vinju notveera. Tie salauza airus un vinju pashu ieslodziija. Un tomeer liktenis vinjam bija labveeliigs, jo to visu bija redzeejis baura braalis, kursh dziivoja turpat Ainazhos. Braalis pastelleeja jaunus airus laivai, un naktii, kad sargi guleeja, baurs izbeega no aresta un ar laivu aizbeega pie kurratiem. No turienes uz Angliju un peec 15 gadiem atgriezaas jau kaa personiigaa burinieka kapteinis in bagaats viirs. Cik tomeer speeciigs ir juuras un briiviibas vilinaajums !

Shito visu apskatiijis un skuju koku deelju griidas iipasho smarhu saodies, rulleeju divas peedas virs zemes. Odesa, Hamburga, Riga, juura un saule un veejsh, lai la la lai la,la laila , , ,Zvejnieku sveetkos speelees mana miiljaaka grupa “ Sestaa juudze “, atraushos pa pilnu progammu ! Peec nedeeljas jaalido atpakalj uz Angliju un jaaturpina vergot taa kaa taa. Iegriezhu pa ielinju pirms Salacas pa labi un te jau vish ir,- krodzinjsh “ Pie bocmanja” ! Appzheelinj ! 30 gadus neesmu te bijis, bet viss kaa senaak ! Nolieku mashiinu staavlaukumaa un dodos uz Bocmani. Uz zvejnieku sveetkiem Salacgriivaa skaidraa praata nemaz nedriikst iet ! Pasuutu eest, vienu grimpeli un kameer gaidu oberi, veeroju publiku.

Pie baara letes vieteejie dzeki sacenshas viskija dzershanaa, ko esmu noveerojis Irijaa. Tas notiek taa: viskiju salej glaaziites vienu aiz otras visas baara letes garumaa. Tad dzeks nostaajas letes gala un saak vienu peec otras dzert, kameer baarmenis tikai stumj visu glaazhu eshelonu vinjam klaat. Uzvar tas, kursh visvairaak glaazhu izdzer un noturas kaajaas. Arii es Iesuucu viskiju caur zobiem un tas man feini apsvilina riikli.

Sen man nav bijusi sieviete, moshk sveetkos var ko nomakshkjereet !? Skatos, divus galdinjus taalaak vakarinjo mana vecuma daamiite. Rokeriigaa melnaa aadas jacinjaa teerpusies, bieziem kastanjkraasas matiem, smalku nianseetu seju. Kameer obers man nes vakarinjas, vinja pieceljas un aiziet pie letes peec glazes viina. Vinjai pieceljoties, cauri apspiileetajiem dzinsiem var sajust vinjas tvirto dibenu.Tas man uzsit asinis un panaaku vinju pie baara letes. Stavot aiz vinjas muguras dzirdu, ka vinja pasuuta glaazi “ Shardony Bin 65”. Ola laa, viina pazineeja ? Stiliigi! Paar vinjas plecu saku baarmenim,- divas glazes, un uz mana reekjina. No brunetes nekaadas reakcijas, vinja gaida savu glaazi. Tuvumaa redzu, ka augums briiniskjiigs, slaida un vijiiga kaa maikste, gandriiz manaa augumaa, neviena taucinja. Bet kruutis, kruutis ! Nu moins, kaa kaut ko taadu var dabuut gatavu ! Kad baarmens atnes viinu, vinaja panjem savu glaazi, es saveejo, tad vinja pagriezhas prt mani un saka: “ Paldies. Mani sauc Sintija “. Esam ljoti tuvu kopaa un skatoties aciis saskandinaam glaazes. Sintijai ir bruunas acis , kuraas leekaa velninji. Tie man saka, ka esmu pie vinjiem shovakar gaidiits. . . .

Apseezhamies pie vinjas galdinja un saakam pljaapaat par to un par sho. Izstaastu, ka straadaaju galdnieciibaa Anglijaa, un ka vakar pie notaara izskjiiros no sievas, kas tieshaam taa arii bij.Liekas, ka Sintijai shii zinja patiik.Pati esot juuras kapteinja meita no Ainazhiem, straadaajot par medmaasu. Saruna raisaas arvien raitaak, valoda vinjai izkopta, runaa literaari pareizi, tekoshi. Muuzika kluust par galveno teemu abiem mums, jo izraadaas, ka vinja jau ilgus gadus dzied vieteejaa korii Pernigele. Bet nu, caur Bocmanja atveertajaam durviim jau var dzirdeet Agra Gedrovicha neatkaartojamo baritonu un ir skaiidrs, ka 6 juudze ir klaat un balle ir saakusies. Sintija jau ari to ir sadzirdeejusi un gan jautaajoshi, gan uzmundrinoshi paskataas man aciis. Bez vaardiem reizee celjamies kaajaas, vinja iekjeras man elkonii un dodamies skanjas virzienaa. Te peekshnji dzirdu, ka saak speeleet veco labo Creedence gabalu “ Down on the corner”, ko savulaik vidusskolaa pats speeleeju. Nevilshus saaku skriet, tik ljoti gribas to nenokaveet. Sintija turas man liidzi un abi kkaa viesulji uznesamies uz deju placha. Sintija ljoti labi dejo un nodejojam vienu, otru, tresho deju bez apstaajas. Tad ceturtajaa, leenajaa déj vinja peekshnji pati atliecas atpakalj , bet savus gurnus piespiezh cieshi klaat pie maneejiem. Juutu, ka asinis ietriecas man galvaa, viegli sareibstu un knapi noturos kaajaas.

Odesa, Hamburga , Riiga, juura un saule un veejsh, lai,la la, lai la la lailaa . . . .Turpat uz deju placha, visu acu priekshaa saakam kaisliigi skuupstiities. Turu vinjas vijiigo augumu savaas rokaas un juutu kaa tas man piekljaujas un pulsee. Tik maigi un atdeviigi, kaa zieds bitei. Pazuud laiks un vieta,cilveeku knjada visapkaart, paliek tikai 6 juudze, juuras shalkas un naksniigaas debesis. Viss lauliibas skjirshanaas ruugtums un saapes izgaist kaa nebijushas. Vai tieshaam Dievs mani tik ljoti miil, ka ir atsuutiijis savu engjeli Sintijas izskataa !?

Dzirdu, ka vinja saka : “ Braucam miiljais pie manis, es tev uzklaashu gultu sienas skjuunii uz svaigaa siena “. Svaigaa siena smarzha, kas savijusies ar vinjas kailaa, nosviidushaa auguma sviedru garshu uz manas meeles tonakt ir mana balva zvejnieku sveetkkos. Agri no riita mani modina Salacas straumes shalkas un siena chabonja. Uz siena panta paraadaas Sintijas matu eerkulis un beidzot arii vinja pati , teerpusies garaa baltaa naktskreklaa ar maala kruuzi rokaas. “ Miiljais, cik Tu biji jauks un maigs “ , vinja saka, “ Padzeries svaigu kazas pieninju, atjauno speekus, tie man veelreiz buus vajadziigi shonakt.”

Un atkal melnais asfalts zem ritenjiem, rulleju ar savu melno mersiiti uz Riigas lidostu. Skjirshanaas ruugtums, un sanjemtaa sveetlaime, virshu smarzha pa atveerto mashiinas logu, emocijas jaucas man pa galvu taa, ka nevaru pabraukt. Apstaajos uz Tallinas shosejas lai uzsmeekjeetu. Cigarete manos pirkstos nokup pati, kameer domaaju, cik gan bezgaliiga ir sievietes siirds, lai vareetu taa samiileet nepaziistamu viirieti.

Odesa, Hamburga, Riiga, juura un saule un veejsh, lai,la,la lai, la la lailaa . . . .

Wellingborough, 20/9/2014.