Dienasgrāmatas (blogi)

chiibinja, 17-10-2014 11:24		3 51
Par dzīves baudīšanu Zināms, ka dzīvi vajag baudīt .... Ik pa laikam aizdomājos un saprotu, ka nemaz neprotu un nebaudu dzīvi! Viss notiek nākotnes gaidīšanas režīmā: "Pabeigšu augstskolu, tad gan būs labi. Atradīšu labu darbu, tad viss sakārtosies, būs nauda un varēšu visādas baudas atļauties. Iegādāšos dzīvokli, tad gan būs jauka dzīvošana, pašai sava vietiņa .. "u.t.t. Pat nedēļas griezumā dzīves baudīšanu atlieku, 1dienā jau sapņojot par nedēļas nogali, par to, ka tad gan atpūtīšos un būšu priecīga. Bet es gribu baudīt dzīvi katru dienu, negaidot brīnumus no nākotnes, kā tās viedās personības žurnālos, kas katru rītu mostas ar smaidu par gaidāmo dienu. Kā to izdarīt? Esmu mēģinājusi ieviest visādas foršas lietas ikdienā, 3x nedēļā aktīvi sportoju, cerot, ka laimes horomoni saradīsies.. Regulāri dodos uz kādiem pasākumiem arī parastajās, mirstīgajās darba dienās, ne tikai svētkos. Nevarētu teikt, ka palīdz. Varbūt vienkārši tas viss ir blefs un 90% dzīvi veido pienākumi, lietas, kas vienkārši jādara un dzīves baudīšana .. tā paliek svētkiem, ne ikdienai. Zinu, ir cilvēki, kas ir priecīgi visu laiku, viņiem viss patīk, nekas viņus neizsit no līdzsvara. Kā viņi tādi priecīgi tapuši? Kā viņi bauda dzīvi katru dienu, neatliekot to uz nākotni?

True

citi ieraksti chiibinja d-grāmatā

Komentāri

neko: "Varbūt vienkārši tas viss ir blefs un 90% dzīvi veido pienākumi, lietas, kas vienkārši jādara un dzīves baudīšana .. tā paliek svētkiem, ne ikdienai. "

Arī pienākumus var darīt ar baudu. Izvelies tādus kas viņu sagādā. Nekā nedarīšana būtu bauda?
Mācies to kas interesē, strādā to darbu, kas sagādā prieku. Citādi nekādi.

2014-10-17 11:48

Deisa: Prieku nereti sagādā būšana noderīgai, vajadzīgai, tad arī darbs sagādā baudu, aktivitātes tiek izvēlētas tādas jēdzīgas. Taču, ja nav iekšā tās vēlmes ko dot citiem, ne tikai gūt labumu sev, tad ir grūtāk - ātrāk vai vēlāk kļūst ar sevi garlaicīgi.

2014-10-17 12:02

joens: Nu domas vismaz sāk iegriezties pareizajā virzienā. Parastā kļūda - gaidīt lielo vinnestu (prieku, mīlu utt.) un nepievērst nekādu uzmanību tiem mazajiem ikdienas prieciņiem, kas apkārt spieto nemērā. Rezultātā īgns rūgumpods, jo tās lielās lietas tik viegli nenotiek un bieži un daudziem nenotiek vispār.

2014-10-17 12:38

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

Par dzīves baudīšanu