Zvana- kaut kur zem izmētātajiem žurnāliem , šokolādes ,riekstu un žavēto augļu tukšajiem maisiņiem. Ak, cik tā gulta nevajadzīgi plata! Nekad neko ātri nevar sameklēt....un kur tad pults palikusi? Televizoram taču skaņa jānoņem!

- Sveika!
- Sveiiiks!......
Vārds dīvaini izlocās ,jo beidzot ir notverta uz grīdas noslīdējusi pults un steigā tiek spaidīta klusēšanas poga.
- Hi- es te tā padomāju, ka jāpiezvana tev... kaut pieļāvu, ka tu droši vien kur izklaidējies...kā jau sestdienas vakarā...
- Jā, es burtiski tikko pārnācu....vakars tā neko sanāca....jautri bija. Un tu ko dari?
- Es...nu es te ar...mums tāds puišu vakars ar kārtīm un alu ...iznācu uzsmēķēt.....
- Tad jau tev ar patīkams vakars...
- Jā ...

Brīdi elpu aizturējuši katrs savā pasaulsmalā un saspringti ieklausījušies klusumā ,abi vienlaicīgi saka:
- Nu tad labi.... un iesmejas - jā,labi ,ka viss labi....
- Tu droši vien nogurusi,ej vien atpūsties...es tev citreiz piezvanīšu...
- Jā, nujā..tad jau kad jau...lai tev veicas kāršu spēlē!

Jā , vīrietis nosmīkņā , kam veicas kārtīs, tam neveicas.....bet mēness tik spožs šovakar un vilinošs- liekas,ka līdz tam būtu vieglāk tikt,nekā līdz otram cilvēkam. Aizvērdams balkona durvis viņš nikni nosviež mobilo uz galda starp čipsu pakām un alus skārdenēm.Ieslēgdams televizoru, skaļi pats sev saka:
- Nu piezvanīju...nu un ?!

Sieviete satinusies pledā pilnīgā klusumā skatās TV kustīgās bildes:
- Tomēr piezvanīja...nu un?!