neko: uff... pat baidos, kādas tas varētu radīt asociācijas, ja teikšu ka bērnībā lielu daļu laika pavadīju ar zirgiem:)

Deisa: Ar meitenēm kopā i ar lellēm spēlējāmies, i riteņiem braukājāmies, i gumijas lecām, kad bariņš lielāks, arī puikas, tad topā bija paslēpes, kazaki razboiņiki, kāršu un kauliņu spēles štābiņos. Kad viena - dauzīju bumbu, kāpu kokos, braukāju ar riteni un spēlējos smilškastē. Kaut kā neatceros, ka kādam būtu sūdzējusies, ka grūti, pat tad, kad rokas lauza laukā, lai paroli atklātu, nepadevos. :DDD

Deisa: Bet vajag meitenēm arī lelles, un ko maigu. Krustmeita man tagad par bosiku aug. Nu grūti būs meitenei, kas visiem grib noteikt, kur kuram vieta, ir paštaisna un pieradusi, ka visiem jāpiekāpjas.

Deisa: Tētuks vienkārši tāds lielīgs, lai arī apakšā bravūrai ir ievainota bērna dvēselīte, kas nevienam neuzticās, uz visiem skatās ar aizdomām (audzis bērnu namā). Diemžēl meitene ietekmējas vairāk no tēva kā no mātes. un paliek līdzīga. :(