Pārdevēja viedoklis par politiku

Pārdot var jebko, ja vien zināmas pircēja vajadzības un ir līdzekļi, kā šīs vajadzības apmierināt. Tas, protams, ir izglītoto zināšanās. Taču katrs pārdevējs zinās, ka arī viena no vadošajām taktikām ir labumu izcelšana un sliktumu noklusēšana. Jo tuvredzīgāks pircējs, jo šāda taktika vairāk strādās. Šobrīd politikā šis princips arī valda, pie kam konkurējošākie "pārdevēji" (partijas) izmanto arvien prastākus līdzekļus. Nu jau vairs pat nesola ieguvumus, bet pietiek ar to, ka pasaka - ņemot no mums būs labāk kā no citiem.. Pārdodot resnu ruksi saka - re, ņemiet resnu ruksi, kas pamatīgi noēdies no galda, pie kura jūs sēdējāt pēc tam, kad tas bija jau tukšs. Re, kāds smuks un apaļš! Priekš kam jums nojāts kleperis? (Kas arī bada laikos tomēr kaut kur centās aizstiept - to, protams, noklusē) Tikmēr klepera tirgoņi uzšauj savam izvārgušajam lopam, kas jau vairs tik pēc rižas vāveres izskatās, un atgādina, ka resnā cūka tak ir cūka - smirdīgs radījums! Tak labāk pieturaties pie klepera - pārkrāsosim, saliksim silikonu un izskatīsies kā jauns!

Nu un pircējs (vēlētājs) nu ir neziņā, jo nevar iedomāties, ka varētu nepirkt neko - ne norijušos lopus ar izstaipītu kuņģi, ne badā novārdzinātus ar iežmiegtu asti, jo ir iebiedēts, ka tad nāks un viņa kūtī iemetīsies Matrjoška, kura tad pavērs savu punci, kur izlēks vēl un vēl un vēl. Interesanti, kam ir izdevīgi radīt pircējā bailes? Matrjoškai? Phe... Matrjoška, ja gribēs kūtī ielīst, atnāks vai nu ar pankūkām resnajam kuilim vai arī piekarinās burkānu pie deguna kleperim. Taču šīs bailes ir izdevīgas pārdevējam!!!