Dienasgrāmatas (blogi)

cuze, 27-08-2014 13:09		4 25
..pārdomas šonakt sapnī redzēju cilvēku dvēseles sāpes un likās guvu sapratni par to, cik ļoti Dievs mūs ir pažēlojis dodot spēju redzēt vien fiziskās.. Redzot invalīdus, cilvēkus pēc traumām(ar zaudētu roku , kāju..)citām kādām fiziskām sāpēm, ciešanām... ir smagi. Bet ko mēs darītu, ja redzētu katra cilvēka dvēseles sāpes, kas reizēm ir daudz skaudrākas un ilgstošākas,ne reti-hroniskas. Mēs nespētu dzīvot šādā sāpju pārpilnībā uz Zemes.

Komentāri

Saveejaa: Skumji, bet tā laikam ir

2014-08-27 21:43

KlusumsL5: Bet mēs jau redzam, tikai paejam garām, jo to sāpju remdēšana pārsvarā gadījumu tiešā veidā neattiecas uz mums, tās attiecas uz kādu citu, un kāpēc tā noticis, pārāk garšs stāsts, lai iedziļinātos (bet, ja visā iedziļinātos, tas izsmeltu mūsu pašu spēkus līdz izsīkumam). Un viņa dvēseles glābšanu atstājam tā otra gribaspēka varā.. Tomēr, ja atrodam to vienu vienīgo, tad viss vēl nav galā /// Vai esi Dievticīga? Kā tas izpaužās?

2014-09-03 22:10

cuze: šobrīd laikam vairāk ezotēriski domājoša,bet tas neizslēdz ticību Dievam,vai ne...?

2014-09-05 20:24

cuze: KlusumsL5...par to spēka izsīkumu ..taisnība... Varam no sevis dot tikai līdz zināmai robežai..tālāk esam jau donori, kuri paši pamazām sabrūk un noasiņo, ja otrs nevēlās cīnīties...

2014-10-30 16:30

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

..pārdomas