varbūt

!!!!!!Kādu dienu laipns cilvēks sarunā ar Dievu uzjautāja, Dievs, es gribētu uzzināt kas ir elle un kas ir paradīze.

Dievs paņēma laipno cilvēku aiz rokas un pieveda pie divām durvīm un atvēra vienu no tām, ieveda laipno cilvēku iekšā.

Tur bija milzum liels apaļš galds uz kura stāvēja grandiozs trauks piepildīts ar ēdienu, kas smaržoja vienreizēji labi. Laipnais cilvēks sajuta mutēs siekalas.

Cilvēki, kuri sēdēja apkārt galdam izskatījās badā, slimīgi, mirstoši no bada.Visiem bija garas, garas karotes piestiprinātas pie rokas. Ar karoti viņi varēja aizsniegties līdz katlam un pasmelt ēdienu, bet tā kā karote bija ļoti gara, tad mutē to ielikt nevarēja.Laipnais cilvēks bija satriekts redzot šos cilvēkus tik nelaimīgus. Dievs teica: Tu tiko redzēji elli.

Pēc tam Dievs novirzīja laipno cilvēku uz otrām durvīm. Aina, kuru redzēja laipnais cilvēks bija identiska iepriekšējai. Tur bija milzum liels apaļš galds, uz kura stāvēja grandiozs trauks piepildīts ar ēdienu, tas smaržoja vienreizēji labi. Laipnais cilvēks sajuta mutēs siekalas. Apkārt galdam sēdošie cilvēki rokās turēja tādas pašas karotes ar gariem, gariem kātiem. Tikai šie cilvēki izskatījās paēduši, laimīgi, iegrimuši patīkamās sarunās viens ar otru.

Laipnais cilvēks teica: Dievs, es nesaprotu!