Par ko jūs balsosiet 4. oktobrī? Rezumējums

Domājot globāli – rīkoties lokāli. Visas bagātības avots ir saule un zeme, tāpēc veselīga un nodrošināta sabiedrība sākas ar to, ka katrai kopienai ir pieeja tās pārpilnībai. Nedrīkst savas kopienas bagātību – zemi, izpārdot citu valstu iedzīvotājiem, par bezvērtīgiem papīrīšiem, ko drukā privātās bankas. Katra lauku piemājas saimniecība var apgādāt ar veselīgu pārtiku savu ģimeni un vēl pāris ģimeņu, atliek tikai pilsētniekam atrast „savu” lauku saimniecību un veikt apmaiņu – naudu pret pārtiku. Lauku saimniecība attīstīsies – laucinieks vairāk pirks pilsētnieku ražojumus un mazāk būs jāmaksā dažādi sociālie pabalsti. Sociālie pabalsti ir ekonomisko slepkavu izgudrotie plāksteri, lai apslēptu pašu slepkavu radītās brūces kopienas ķermenim. Bet veikalu ķēdes (supemārketi, hypermārketi utt) ir ekonomisko slepkavu tiešie izpildītāji – „.killeri”. Veikalu ķēdes neiepērk mazo zemnieku ražojumus, jo nav ieinteresētas tos atbalstīt. Lielsaimniecības ražo lētākus, kaut pārķimizētus un veselībai kaitīgus, produktus. Bet vai tad iedzīvotāju labklājība un veselība jebkad ir interesējusi lieltirgotājus un bankas? Bez tam, ar lielražotājiem, visi darījumi notiek caur banku, tādat tiešā ekonomisko slepkavu uzraudzībā. Ekonomiskie slepkavas ir ieinteresēti, lai visi darījumi notiktu tikai caur banku sistēmām – tā viņi kontrolē visu valsts ekonomiku un visus, valsts iedzīvotāju, naudas krājumus. Tāpēc, pamazām vien, gan ar ekonomiskām metodēm, gan ar aizliegumiem tiek izskausti skaidras naudas darījumi. Ir banku un veikalu kartes – nabassaites – caur kurām paši sabiedrības locekļi baro savus slepkavas – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tas, ka cilvēki tiek, ne tikai ekonomiski, bet arī fiziski slepkavoti ar lielveikalu starpniecību, vairs nav nekāds mīts, bet rūgta patiesība. Un nav starpība kāds ir tā nosaukums – „maksis”, „rimis”, „štokmanis” vai kāds cits. Tie visi ir ekonomisko slepkavu radīti un ar sirdi un dvēseli (ja vien tiem tāda ir) kalpo saviem Radītājiem.

Daudzi vaino valdību – ka tās (bez)darbības rezultāts ir valsts smagā ekonomiskā situācija. Un viņiem ir taisnība. Tikai – nomainot valdīšanu, nekas nemainīsies. Nākošā valdība tāpat pildīs ekonomisko slepkavu rīkojumus. Kamēr globālo korporāciju „astoņkāji” valdīs valsts ekonomikā – nekas nemainīsies. Pat ja valdību mainītu katru nedēļu.

Atcerieties „Sūnu ciema zēnus”, kuri arī domāja – sadabūs „Laimes lāci” (labu valdību), pavadās pa Sūnu ciemu… un visi, kā uz burvju nūjiņas mājiena, sāks dzīvot laimīgi un pārtikuši? Tikai neaizmirstiet, ka „Laimes lācis” neko neizdarīja. Izdarīja paši „sūnciemieši”, ņemdami rokās slotas un lāpstas, un izdzenājot melnos zirnekļus un citus mošķus, no savām mājām.