Deisa: Tiesa, emocijas daudz ko nosaka, bet tomēr sliecos domāt, ka ar neelastīgiem principiem apveltītie vairāk saskaras ar meliem. Ja viņi ir mierīgi, bet principiāli, viņu principus vienkārši neņem par pilnu, netic, ka tādi viņiem ir. :D
Piemērs - ar bērnu mājasdarbiem. Nu ir man uzskati, ka mājasdarbi ir jāizpilda, arī nereaģēju emocionāli, ja mājasdarbi netiek izpildīti, vienkārši mierīgi nosaku soda mērus - noņemu nost datorlaiku. Protams, nākamā reakcija melot.Tiesa, arī par to nu ir soda mēri, tāpēc puikas iemācīsies melot gudri, ne mānīsies ar meliem, kam īsas kājas. :)

Deisa: Kā jau minēju, ne jau principi vienīgais melu iemesls. To ir daudz un dažādi. Cilvēki melo gan tādēļ, lai paši izskatītos baltāki, gan tādēļ, lai kādu nesarūgtinātu, gan tādēļ, ka tas, ko gribētos atklāti pateikt, vienkārši neatbilst sabiedrības normām (piemēram, ka ir radusies iekāre uz sievasmāti) utt. utjp. Taču pašai parunājoties ar principiāliem cilvēkiem, secināju, ka ar viņiem atklāti runāt ir grūti.

Deisa: Tātad, ja sieva būs toleranta pret vīra instinktiem, ka viņam prasās arī citu, tad viņai nemelos? Par to jau arī runāju, tik tolerance manā saprašanā ir citu uzskatu pieņemšana, līdz ar to tie tik nelokāmi nav. Vairāk biju domājusi par uzskatiem pret citiem, ne pret sevi, nu, piemēram, uzskats, ka ar meli es savā dzīvē neielaidīšos. Rezultātā varbūt meļu būs vairāk nekā, ja tāda principiāla uzskata nebūtu.