Deisa: Ja dzīvesvietu nomaina tikai dēļ lielās mīlas, bet mazpilsēta kā tāda riebj, tad necik ilgi tā laimība nebūs. Vai nu attiecības pajuks, vai arī cilvēks ierūgs pamazām, lielpilsētas iespēju apdalīts. Zinu gan ļaudis, kas ir krasi mainījuši dzīvesapstākļus (arī no pilsētas pārvācoties uz laukiem), bet pirmkārt jau tāpēc, ka ta lielpilsēta ir pamatīgi piegriezusies un gribas nomukt tā patālāk.

marselis: eh................,
dzili roku,pa graudinam vezumu parlasu,ik maisu,ik sikumu,katru apgrozu un izskatu..........

ta saskatu vienreizibu katra grauda,katra salikuma,katra darbiba!

Ja nonacis pie rezume-,ka ta ir ista-,runajot par milestibu,
- parvaktos uz periferiju,laukiem,meziem, Ziemelpola ledajiem,kalniem,mokoniem,zvaigznem,citam galaktikam...

jo ja esi kopa ar to,kas sirdij tikams
viss parejais (ka grutibas,kuras ir jebkura vieta),klust nenozimigas,parejosas,laicigas-,
bet tas,ar ko esi kopa-, guvums ir ka muzigs stasts...
ka valsis,kas nekad nebeidzas
un sirds nepiekust rinkot,griesties-,virpulot...

jebkas,kas ir ta VERTS...
liek sapratigi piememt izmainas(talas zemes,savadakas grutibas,kaut kur neertibas utt.)

Marija_Anna: Kā tur bija , žogam , ko prāts uzceļ , jūtas kāpj pāri.
Te arī ir tas , kas kuram ašāks un stiprāks . Prāts vai jūtas.
Un ir vēl tāds vārds kā pienākums.
Ja kopējiem spēkiem sakārto vienu bilances pusi , tad var sakāŗtot arī otru pusi . Būs līdzsvars , Un tas skan jau gandrīz ideāli.