Laimei vajag nelaimi, dzīvībai nāvi un pilnībai tukšumuPieskāriens vairs nesmaržo. Skatiens vairs nedzied, nepūš. Lūpas vairs nemirdz. Viss, nomiris un izslāpis. Ir tik tukša sajūta, tik. Nekā nav un nebūs. Varbūt pat nav bijis. Neviens nepieskaras tavam kreisajam krūšgalam. Nenolaiza labo. Nav pirkstu, kuri virpinātu kaunuma lokas. Un nav neviena, kas glāstītu skaisto, cieto, vēdera lejasgalu pirms piebrieduša locekļa.
*****
Šis stāsts patiesībā ir par mani un tevi, par mūsu mīlēšanos. Ja mums būs lemts palikt kopā vai sastapt vienam otru, nāve sastingums briešana plaukšana ziedēšana vīšana nāve būs mūsu attiecību realitāte. Patiesībā ikviena sevi vērojoša mīlnieka realitāte. Mūžam ziedošas ir tikai plastmasas vai papīra puķes. Īstās dzīvo, pārdzīvo, mazliet mirst, krīt izmisumā, ilgojas, dzimst no jauna. Tikai svarīgi ir nepārbīties no dabīgā sevis. Un vērot debesis, vērot zīmes. Kas ir tavs zvaigznājs, tava zīme, tava rīcība, tavs solis, kas var vērst visu par labu? Kādi ir tavi vārdi, tavas dziesmas, tavu čuksti, kas palīdz izturēt šos sausuma, tukšuma, bezmīlēšanās laikus? Saglabāt tuvību ar otru vai pašam ar sevi un pasauli? Atrodi šīs zvaigznes, jo laimei vajag nelaimi, dzīvībai nāvi, pilnībai tukšumu. Tā ir, tas esi tu visāds. Galvenais, lai tev ir zvaigznes. Galvenais, lai tu zini, ka tev tās ir. /Inese Indāne/
|
