|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Letonika, 02-07-2014 17:09 |
|
19 |
Sapnis vasaras naktī.Ir tādas naktis. Tumsa sedz zemi ka smags vāks. Realitāte it ka aizpeld izplatījumā. Brīdis starp miegu un nomodu. Brīdis, kad durvis uz citām realitātēm puspievērtas. Nevajag klauvēt. Esi gaidīts.Aizveru acis nezināmā priekšā, ievelku elpu dziļi jo dziļi un eju iekšā.Brīdi stāvu mēģinot sajust, sasmaržot, saklausīt. Matos iespurdz silts vēja glāsts, ausīs skan zema, maiga sanoņa. Mūzika? It kā nē, bet ļoti maiga, ļoti baudāma, kaut ko aicinoša, kaut ko stāstoša, kaut ko līdz sāpēm pazīstamu. Varbūt sen aizmirstu?Lēnām veru acis, lēnām, lēnam... Pļava. Nakts. Jāņtārpiņi? Laikam ne... Pilna pļava mazām, mirgojošām zvaigznītēm. Zvaigznītēm? Laikam nē... Eju tuvāk pirmajai, saudzīgi paņemu plaukstā un ielūkojos gaismiņā. Pretī lūkojas pētošas, skumjas acis. "Kā man saukt tevi, spīgulīt?", jautāju. "Kāda tu jocīga, tikko skatījies savās acīs un neatpazini savu dvēseli" gaismiņa nočukstēja."Dvēsele? Mana?Kāpēc esi šeit? Kāpēc man jānāk tevi meklēt šajā vēlajā stundā?""Tāpēc, ka es tevi saucu.""Kāpēc sauci?Kāpēc neesi tur, kur tava vieta? Manā sirdī?""Tāpēc, ka dvēselēm salst šajā pasaulē. Aukstas dienas, aukstas naktis, aukstas sirdis.""Kas var sasildīt sirdi?""Mīlestība....""Mīlestība? Ha! Tā nespēj vis. Dzīve sastādījusi mīlestībai matemātiskas formulas, novilkusi paralēles, izvērtējusi atbilstības. Cilvēki parasti neatbilst. Neatbilst nekam. Vai nu pēc vecuma, svara, garuma, matu krāsas... nu varu skaitīt vēl daudz.... Neatbilst un viss...""Kāda tu muļķīte...""Es? Ha!!!!!! Es tik daudz esmu... Es tik ļoti labi zinu... Es...""Pagaidi. Paklausies. Aizmirsti ko esi, aizmirsti ko zini. Vienkārši ieskaties spogulī. Ieskaties manās acīs. Tās raudzīsies tev pretī. ""Un?""Vienkārši mācies. Mācies skatīties acīs, kā spogulī. Tad arī ieraudzīsi gaismu citās acīs. Viss pārējais ir tik nesvarīgs, vai ne?" |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
