Atgriešanās

Dins atviegloti atkrita dīvānā. Nu tā, beidzot brīvs! Viņš, kā jau cilvēks labs, nekad nevienu nav vēlējies apgrūtināt, kur nu ar savu klātbūtni. Tāpēc arī, pirms bija iepazinies ar Noru, pats iniciatīvu neizrādīja. Sportiska auguma jaunietes, protams, neskaitījās, jo kā jaunai un smukai nepateiksi kādu komplimentu? Taču liekas cerības viņš neloloja, jo katru dienu spogulī redzēja savu pliko galvvidu. Viņš zināja, ka atslēgvārds ir samierināšanās, tāpēc, ja nu būs kāds sakarīgs sievišķis, kas izrādīs viņam uzmanību, ņems tik ciet. Un tāds sievišķis bija Nora. Viņa uzrakstīja tieši un vienkārši - satiekamies šodien Alfā pēc "Ugunsgrēka". Nevarētu teikt, ka Dinu tas nepārsteidza, taču tomēr bija loģiski. Laikam jau Nora domā tāpat kā viņš - nav ko tielēties, jāņem to, kas ir. Nora arī jau gadu gadiem bija manāma portālā. Tāds nešpetns bābietis likās, taču Dinu mierināja fakts, ka viņai nav bērnu un seksuāla rakstura diskusiju tēmās Nora viennozīmīgi norādīja, ka ir dāma un par tādām jēlībām nerunā. Citām vaļīgākām viņa vienmēr aizrādīja. "Tātad viņa nemaz negrib!" viņš savā vecīgajā naivumā nodomāja. Ak, kā viņš bija kļūdījies! Viņš tak iepriekš iedomāties nevarēja, ka bezbērnu sievišķi (viņš mēdza vispārināt) visu mūžu ir kā traki uz to rīvēšanos, jo viņu instinktīvā būtība kliegtin kliedz pēc pavairošanas. Un izrādās, ka gadiem arī nozīmes maz. Lai arī jau vairākus gadus aprasts ar karstuma viļņiem un ikmēneša svētku dienas izpaliek, tas sievišķis grib kā traks. Nu cik tad viens kārtīgs cilvēks var turēt? Nav jau tā, ka nepatiktu, nav jau tā, ka grūti, bet nu cik var? Viņš tak nebija domājis, ka ar sievišķa ieviešanos dzīvē nāksies visus veloizbraucienus nomainīt ar ..khm.. pumpēšanos. Pie kam Nora negribēja to tikai gultā un zem segas, kā būtu ērtāk. Viņai vajadzēja ekstrīmu, bet, protams, tā lai neviens cits neredz, jo viņa taču dāma.

Beidzās tas pavisam nejauši. Tas šoreiz notika neierasti tradicionālā veidā - no mugurpuses. Norai uz dibena uzsēdās muša. Dins mēģināja to nopūst, Nora uz pūtienu atsaucās ar vaidiem, bet muša nereaģēja, bija tāda kā apreibusi (varbūt sadzērusies konjaku, ko Nora tā arī nebija par kādām derībām atdevusi). Un tad Dina nervi neizturēja (viņš necieta netīrību un visādus parazītus), viņš mauca mušai ar plaukstu. No Noras atskanēja sauciens - Jā, dari tā vēl!- Bet to Dins dzirdēja tikai kā pa miglu. Ar otru sitienu viņš mušu notrieca no sievietes pēcpuses. Sekoja vēl viens - Jā, vēl! To Dins sadzirdēja un samulsa. Nu nav jau grūti iedomāties, kas notiek ar vīrieti, kad tādā darbībā viņš samulst. Izspruka kluss -Atvaino!- Norai tas bija izrādījies par maz. Viņa runāja un pamīšus bļāva kādas minūtes piecpadsmit. Neko daudz Dins neatcerās, tik kaut ko par mīkstmiesi, nespējnieku novest līdz galam utml. Taču pēc monologa viņš piecēlās, aiztaisīja bikšupriekšu (nekrāmēsies tak ap savu bikšupriekšu, kamēr sieviete runā) un mierīgi paziņoja - Es esmu miermīlīgs un sievietes nesitu!- Uz to dāmai nebija ko atbildēt, viņa savāca savas parpaliņas un notinās pat neatvadoties. Nepārprotams mājiens, ka Dins beidzot var no viņas būt brīvs.

Tagad viņš mīļuprāt atgriezās portālā, kur viss ritēja savu ierasto gaitu. Tur bija tik patīkami, jo varēja būt drošs, ka neko vairāk kā runāt nevajadzēs.