Atsitējs

-Skumji ir būt vienam. Nav neizturami, bet skumji- nodomāja Niklāvs un bezcerīgi pētīja savas necilās bildes, lai būtu vismaz kaut kas, ko ielikt savā kāda virtuālā tīkla profilā. Darbi apdarīti, laiks pretīgs, ārā degunu bāzt negribās, spēlēšanās ar virtuālajiem kaušļiem piegriezusies. Derētu parunāties.

Un tā Niklāvs IELOGOJĀS.

Njā, nekā īpaša, bet vismaz arī pats ko var pateikt. Sarunas gan tādas nekādas, bet viedokļi... Vai tiešām cilvēki ir tik glupi? Vai vienkārši nedomā? Nez, ar dažiem daudzrunātājiem arī varētu privāti parunāties.

Pēc kāda laika sarunas ar Dignu jau bija ikdienas sastāvdaļa. No rīta mostoties, vēl miegā aizlipušām acīm, Niklāvs piestreipuļoja pie kompja un nospieda pogu. Lielākoties Digna bija agrais putniņš un pirmā "slaucīja deguntiņu", sveicot arī Niklāvu ar jaunas dienas sākumu. Bāc, nu nevar tā būt, ka pilnīgi svešs cilvēks var būt tik tuvs! Nu, ok, bija vienreiz arī satikušies, sievišķis kā sievišķis, tik acis raibas. Ja godīgi, Niklāvs Dignu nemaz kā sievieti nevērtēja, jo viņai taču ir draugs. Acis... Pie velna acis! Vienkārši foršs cilvēks, lai viņai dzīvē veicas, un draugam arī!

Digna rakstīja, ka viņai sāp mugura un vēl visādus niekus. Niklāvs zināja, kā tas ir. Pašam aprūpējot savu saimniecību ne mazums darbu, kur arī mugura dabū ciest. Tad nu izteica līdzjūtību, vēl dažus jaukus vārdus un ieminējās par dažiem veidiem kā mugursāpes mazināt. Sprādzienu jau nu noteikti viņš nebija gaidījis, no aizkustinājuma - ne tik. Un vēl no attiecībās esošas sievietes? Nebūtu viņa ar savu ikdienas čivināšanu pieradinājusi, būtu pēdējais laiks ņemt kājas pār pleciem, Dies pasarg no tādiem sievišķiem! Muguras smadzenes velk paralēles ar "māksliniecēm-brīvdomātājām" un no tādām tiešām labāk turēties paralēli, nekad nesatiekoties.Taču bija jau par vēlu... Un tādēļ, ka bija par vēlu, viņš kļuva par to, ko nekad nebija alcis - Atsitēju. Tiesa, sist neko nevajadzēja. Kurš gan sitīs tam, kam jau pāri pārbraucis paša nemākulīgi vadītais traktors. Taču fakts, ka Digna pārtrauca attiecības ar savu draugu, lai arī nedaudz glaimoja, taču atstāja arī nelāgas nogulsnes un domu "arī Tev, vecīt, var kādreiz pārbraukt pāri tas pats traktors". Lai nu kā, bet Niklāvs nolēma neispringt. "Take it easy" reiz bija teikusi Digna, jā, un kāpēc gan ne?

__________________________

Digna aizvien bija tā pati. Atšķirība vien tā, ka dažās pieguļošajās džinsās pēc ziemas pasivitātes bija pagrūti ielīst. Kleitas gan izskatījās pat labāk. Un vēl kas viņā bija mainījies - acis no zilganbrūnām bija kļuvušas raibas, ar brūnu maliņu ap zīlītēm, jo tagad savējās viņa nēsāja līdzi Niklāva.