(Tikai intresentiem) Atbilde Deisa jautājumam PA par apjēgumu korelāciju Precēt > Prece...

Pirms uzsākt darba nākamo nodaļu, vēlos noskaidrot, kāda ir vārdu precības, līgava un laulība, etimoloģiju un semantisko izpratni latviešu valodā.

Ja laulības jēdzienu aplūko vārda precības kontekstā, tad šķiet, ka atbilde izklausās vairāk nekā atbilstoša laulību izpratnei pagātnē. Precēt ir tās pašas cilmes vārds, kas – prece.

Tā pamatā ir indoeiropiešu (ide.) vārds per-, kas nozīmē aizvešana (pāri kam), arī kaimiņiem – lietuviešiem (lš.) prēke nozīmē prece. Sākotnējā nozīme ir aizvest (par sievu). Valodnieki gan uzskata, ka precēt un pirkt: prece, lai arī ir vienas cilmes vārdi, tomēr tie veidojušies paralēli.[1]

Nākamais vārds, ko aplūkošu, ir līgava. Kā uzskata valodu speciālisti, šai jēdzienā ir saplūduši divi atvasinājumi - apstākļa vārds līgs, līgans ( no līgot) un no darbības vārds līgt.[2]

Līgot pamatā ir indoeiropiešu (ide.) vārdi leig- un līg- , kas nozīmē lēkt un šūpot. Lēkt un šūpot nāk no indoeiropiešu saknes el-, kas nozīmē liekt.[3]

Līgt pamatā indoeiropiešu (ide.) valodā ir tie paši vārdi leig- un līg- , kas nozīmē lēkt un šūpot, tikai no saknes lei-, kas arī nozīmē liekt. Latviešu valodā agrāk bijis vārds līgt ar nozīmi šūpoties, bet pašreiz vārda līgt jēga ir izprotama kā līdzināt, vienoties, derēt. Blakus darbības vārdam līgt, kas nozīmēja šūpoties bijis arī īpašības vārds līgs, no kā vārds līgans – tāds, kas līgojas, šūpojas. Ir arī vairāki atšķirīgi citu pētnieku viedokļi, kurus šoreiz neapskatīšu.[4]

Vēl attiecībā uz vārdu līgava, pirmkārt „ar piedēkli av no īpašības vārdiem atvasina substantīvus, kas norāda uz cilvēkam piemītošu pamatvārda pausto īpašību. Piemēram, daiļš – daiļava, jauns – jaunava. Tāpēc domājams, vārda līgava senākā nozīme varēja būt līgana meitene vai meitene ar līganu gaitu.”[5] Tas atklājas arī tautasdziesmās.

Otrkārt, darbības vārda līgot atvasinājumi tautasdziesmās ar pārnesumu lietoti iziet pie vīra nozīmē, „viena pati ielīgoju tautu dēla sētiņā [..]” (LD 23891) No šāda lietojuma varēja rasties uzskats, ka „līgava ir vienkārši jaunava, kas aizlīgo tautās[..]”

Tāpat pastāv viedoklis, ka ciešs vārda līgava sakars ir ar līdzināt, kas veidojies, no jau apskatītā līgt, kam nozīmes - samērīt, nolikt blakus. Bet kā uzsver (E. Blese 1892 -1964), tad „maldīgs uzskats, ka tas nozīmētu līgavas vienlīdzību, līdztiesību ar līgavaini”, bet autors(Konstantīns Karulis 1915-1997) turpina, „jo visā tautas dziesmu atspoguļotajā laikā nav bijis sievietes un vīrieša juridiskās vienlīdzības”.[6]

Es vēlētos pilnībā nepiekrist K. Karuļa pamatojumam, jo rodas jautājums, vai tautas dziesmās esošais saturs atklāj tikai juridisko jēgu? Manuprāt, lai arī tautas dziesmas atspoguļo un reflektē tā laika sabiedrību un vidi, tās tomēr daudz vairāk atspoguļo morālētiskos tautas principus, „Vanadziņš irbes ķēra, Es noķēru tautu meitu; Viņam ziemas tikumiņš, Man mūžam līgaviņa” (LD 22864). Drīzāk, vietā būtu secināt, par dzimumu dažādību ar cilvēciskajām morāles īpašībām, ko atklāj tautas dziesmas, un neaktualizēt juridiskās vienlīdzības vai nevienlīdzības jautājumu, tādējādi reducējot laulāto attiecību morāles nozīmi tā laika cilvēku apziņā. Kā labi redzams, tad līgavaiņa morāliskais uzstādījums iepriekš citētajā tautas dziesmā, atklāj viņa vērtību sistēmas izpratni attiecībā uz laulību, ka līgava ir uz mūžu.

„Literārajā valodā vārds līgava kopš 19. gs. 70. gadiem pakāpeniski aizstāja ģermānismu brūte no vācu braut - bildinātā vai saderinātā sieviete.”[7]

Kā beidzamo vēlos aplūkot jēdzienu laulāt. Tas ir aizguvums no lībiešu vārda loulatte vai igauņu laulatama, kas nozīmē laulāt. Šiem abiem vārdiem pamatā ir lībiešu vārds loule un igauņu laulma, kas nozīmē dziedāt. Pastāv viedoklis - hipotēze, ka katoļu priesteri un mūki senlatviešu u.c. tautu reliģiskajā aprūpē ieviesa baznīcas rituāla terminus, kas izveidojušies lībiešu draudzēs. Lai arī indoeiropiešu pirmvalodā nav bijis laulāšanas un laulību nosaukumu, un tāpēc šo valodu grupai nav vienotas terminoloģijas Ide valodās,[8] tomēr tas neizslēdz to, ka šāda apjēguma nav bijis.