ar vazelīnu līdz sirdsklapēm

Pēc vakardienas stopētāja mocīšanas, radās prāta tīri negaidīti cita izklaide ar stopētāju, šoreiz gan gadījās tāds…drosmīgs vīrietis,baigās pašu uz iz bīli paņēma.

Vobšem stāsts tāds, izdomāju jāaizbrauc uz dāču paskatīties kā omei iet, šī man nodeva instrukciju – atved krūmu šķeres, un nopērs veļas šņori, nu metrus 10 un darba cimdus.

Nu ko lai lieki laiku netērētu, iebraucu Depiņā nopirku visu omes nosaukto un iemetu uz pakaļas sēdekļa.

Skatos stāv stopētājs, domāju no vot ..pajautrošos…

Paņēmu to puisi..nu tāds ar 30…

Sēž klusē, man jau paliek garlaicīgi, ..s

aku – klausies tu rakt māki?

Viņš – nu māku

Es – izpalīdzēsi vienā lietiņā? Man cimdi ir, pirkstu nospiedumi nepaliks..

Viņš – a ko darīsim?

Saku – nu man tur bagāžniekā viena lieta, vajag norakt, domāju sākumā pie omes dārzā norakt, bet ja menti ar suņiem nāks tad jau uzodīs, pēc kāda laika jau sāks smirdēt…iebrauksim paceļam mežiņā.

Viņš – a tev lāpsta ir?

Es – nu jā , lāpsta ir, cimdi ir, virtuves dvieļi bardačokā, nu virve visadam gadijumam ari ir ja nu kas…

Viņš – nu ja tev cimdi un virve ir tad jaiebrauc pa ceļam kādā bodē, es vazelinu aizmirsu, un tad varam ar tevi braukt mežiņā…

Man aš sirdsklapes piemetās…