Pārdomas...Ir kārtējo reizi pienākusi gada nogale; un Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas apzīmē noteikta laika cikla noslēgšanu gan mūsu prātos, gan sirdīs.
Kāpēc rakstu šīs pārdomas, jo vēlos izteikt sajūtas par šo laiku, kādas mani piemeklē šīs - 21. gadsimta pirmās desmitgades noslēgumā. Ikdienā neredzot sauli un sniegu, kas to varētu atstarot, rodas spēcīga vēlme pašam ražot saules enerģiju sevī, jo citādāk var iznīkt pavisam. Domas kavējas tikai un vienīgi pie labā, jo pats svarīgākais, kas Cilvēkam var būt šajā laikā - ir iekšējs miers un harmonija. Arī tad, kad apkārt ir reālās pasaules izaicinājumi un problēmas, un sakostiem zobiem un sarauktām pierēm mēs ejam tiem pretim, arī tad mums nepieciešams iekšējs starojums un dvēseles pašpalīdzība.
Domājot par svarīgo un mazsvarīgo, - lai arī kāds ir 21. gadsimts jums aiz loga, jūs nedrīkstat nodot paši sevi cīņā ar pasaules uzpūstajiem māņiem un iedomām! Ir tik daudz informācijas, kas plūst un plūst un neviļus piesārņo mūs, bet jābūt ir gudriem pašiem pret sevi... un gudrs Cilvēks ir tāds, kurš domā ar sirdi... Ar prātu mēs darām mūsu darbu un ar sirdi mēs dzīvojam.
Tādas ir manas pārdomas. (07.12.2009.)
JD. |
