Kas man garšo?

Nesen man bija neliela saruna par šo tēmu ar vienu paziņu, un es ātrumā nevarēju ātrumā iedomāties, kas ir tāds, kas tik ļoti garšo.

Šodien staigāju pa Prismu un pirku (daudz ko nenopirku) tās lietas, kas man garšo. Un tā – mans īsais sarakstiņš!

Tomātu sula – tā ir mana atkarība! Īsajā starpposmā starp kasi un veikala ārdurvīm, jau biju puslitru izlacis. Ja es nebūtu bijis tik ļoti pacietīgs, droši vien izdzertu to sulu pirms kases. Domājot par tomātu sulu, es atceros sava daktera teikto, ka man nedrīkst ēst neko sāļu, asu, ceptu, gāzētu (visu, kas man garšo), jo tas var atmodināt kuņģa čūlu. Bet – vai tad dakterus kāds klausa? Tomātu sulu es varu dzert litriem, un dažkārt tiešām kuņģītim tas sāk nepatikt.

Siers! Dārga gan tā izprieca. Nopērc gabaliņu un ļoti ātri no tā vairs nav ne miņas. Pie tam sieru var lieliski jaukt ar citiem ēdieniem. Piemēram, ar vēl vienu ēdienu, kas man garšo – spagetti pastu! Un ja vēl klāt lečo (tomāti, paprika), cepti sīpoli un feina gaļiņa ... mmm! Tomēr secināju, ka siers ir diezgan reta parādība manā ledusskapī.

Biezpiens ar zaļumiem. Ir tādi – tādos plastmasas trauciņos. Tik žēl, ka viens mirklis un no tā biezpiena vairs nav ne miņas.

Grabower Kusse – tā ir dievišķa sajūta, kad šis zefīrveidīgais Grabowers kūst uz mēles. Ja es ēstu tos bez ierobežojumiem, droši vien nedēļas laikā pats pārvērstos par apaļu Grabower kūciņu. Neskatoties, ka tām bija atlaide, es noturējos un nenopirku!

Kit-Kat – atkal šokolādes izstrādājums. Esmu saldummīlis. Tomēr, tas, ka tieši Kit-Kat, laikam ir ērtā iepakojuma dēļ, ka var viegli nolauzt vienu daļu un pārējo atstāt paciņā – vēlākam.

Zemesrieksti ar sāli – tos ļoti labprāt ēdu, kad skatos kādu filmu.

Siļķe tomātu mērcē. Atceros, ka bija tāds laiks, kad zivis neēdu vispār. Bet ar laiku sāka iegaršoties visādi šādi kulinārijas izstrādājumi dažādās marinādēs. Pārdodas arī paciņās, kā tās jūras zāles. Tomēr ne visas zivis ēdu. Kaut kāda tur štelle ir kāpēc tā.

Pelēkie zirņi ar gaļu. Tiem labums tāds, ka ļoti ātri var uzsildīt uz pannas, kad slinkums gatavot. Ļoti labi iet iekšā, kad uzdzer aukstu alu. Starp citu, runājot par alkoholu, izsecināju, ka to lietoju krietni retāk, kā studentu laikos. Nepārspīlējot, bieži gadās, ka mēneša laikā neizdzeru vairāk, kā divus aliņus. Neatbalstu dzeršanu vienatnē, bet, ja tusiņš – tā ir pavisam cita lieta.

Nu tas īsumā viss, varbūt nākamreiz staigājot pa veikalu ienāks vēl kas prātā.