Rīga

Kaut es stāvu zem zeltītā gaiļa,
Kaut es klausos, kā cēli skan zvani,
Bet man Rīga kā sieviete daiļa,
Ar ko dzīve grib iepriecēt mani! Bastejkalns viņai veidojums krūšu,
Doms tai, jādomā, saucas par nabu.
Rīgu aprakstot, atradis būšu
Tēlu laikam es jaunu un labu! Sarkandaugava - viduklis viņas,
Jugla - nadziņi klāti ar laku.
Viņas pase ir "Jaunākās Ziņas",
Komercbanka tai kalpo par maku. Ko var uzskatīt Rīgai par seju,
Ja ne Brīvības bulvāri skaistu.
Kas tai būtu "tas" (klusītēm smeju),
Ar ko vīriešu saistu es priekus? Citi dzejnieki lai par to domā,
Un es atkal no patikas smeju,
Bet starp citu, ja būtu mēs Romā,
Tad es sauktu par to Kolizeju. Gadi, gadi, Ak, skrejošie gadi,
Dāmai skaitīt tos nav manā stilā.
Rīgai sirds ir un ir asinsvadi -
Jūras līcis un Daugava zilā!