|
Tev velējos teikt, klusumā bez vārdiem, Tik ar pirkstu galiem pieskaroties un glāstot, To cik viegli būt ar tevi. Tev vēlējos teikt, bet noklusēju, Un rokas sabāzis kabatās aizgāju. Pametu gaisā centu. kapeika vai ērglis? Ērglis,- Un dzegūze jau kūko svešā ligzdā. Tas vis bija vakar. Sveiks jaunais rīts, Glāze piena un izslēgts telefons uz galda Pirksti draudoši mēģina saveidot nummuru tavu. Nevēlējies būt par daudz Nu nēsi nemaz, Reizēm liekas ir par daudz, nekā Un par maz visa kā, jo daudz ko paturam tik sev Vai vārdu spēle, vai attiecības, kā labirints. Izdzeru pienu. Un doma šī jau kaut kur aiznesta pa gaisu, Dzegūze klusē, Laikam spiež savu olu kādā svešā ligzdā. Drīz jau kūkos |
