Sauja mīlestības...Laikam būs jābeidz reiz aizgūtnēm sapņot mūsdienu pasaka par Pelnrušķīti,kuru iemīlēs skaistais princis... Jābeidz celt gaisa pilis, cerot, ka varbūt reiz arī man uzsmaidīs veiksme un jāstaigā vien tālāk... Tā taču ir, ka mūsdienās visu izsaka tikai amati un nauda. Cilvēks kā tāds ar savu iekšējo būtību sen jau aizmirsies...Laikam jau tā gan ir, ka parasti dzīves draugu izvēlas no sev līdzīgo vidus, izņēmums, protams, ir gadījumi par, kuriem presē raksta... Ja, tava karjera dažu iemeslu dēļ nav izdevusies tik spīdoša kā vēlētos un pavadi dienas padevīgi strādājot kā melnais mazais cilvēks, kurš bieži vien nesaņem par to pat to pliko "paldies" no, kura kaķi sprāgst, visticamāk, ka dzīve būs jāpavada vientulībā...Tu vari būt vislabākais cilvēks, bet neviens nespēs tevi novērtēt un tas neiedomājami, sāp... Ne jau naudas daudzums izsaka cilvēka spēju mīlēt...nekādi uzpūtīgi bagātnieki ar lieliem vēderiem, mani nemūžam nenopirks...tā vietā vienmēr ne sekundi nedomājot izvēlēšos vienkāršu, simpātisku puisi... Kas gan ir sauja mīlestības pret kaudzi naudas mūsdienās? Daudz muļķa vīrieši paši izvēlas tikai krāšņas cacas un pēc tam sūdzas, ka visas sievietes ir tādas maitas. Ne viņas prot gatavot, ne māju uzkopt, galu galā intereses centrā ir tikai vienīgi viņu nauda...izmantot, pamest un skriet pie nākošā, kuram tās būs vairāk... kaut būtu apkārt paskatījušies, varbūt jūsu īstā mūža mīlestība sēž kāda veikala kasē un strādā galvu nepacēlusi, bet jūs nekad viņu neieraudzīsiest, jo vienmēr skatīsieties garām tikai uz tām lepnajām... |