Pārdomas...par sevi

Diena aiz dienas steidzas

Katra no tām ko jaunu nes.

Vien zini, ka TAS - kas nāks -

Būs kā brīnums, ko raudzīsi Tu.

Un šis brīnums ko radi Tu -

Ir Tavas dvēseles spogulis,

Kas rāda Tev – tas esi –TU

Un tie ir viņi.

Vien dienas skrējienā

Tu aizmirsti par sevi –

To brīnišķo - kas ir Tevī.

To savu sirdi un sirdsapziņu,

To savu ES,

Kas ir un iekšā un ārā ,

To gaismu un mīlestību, kas ir Tevī.

Un tad, kad Dievs klauvē pie Tavas sirds

Tu atmosties no miega,

Jūti, ka maldus ceļus esi gājis

Vien beidzot atrodot to ceļu patieso

Kas jāiet ir - tur kur gaisma,

Kur mīlestība, ko nesavtīgi dāvā

TAS AUGSTāKAIS,

Kas mūs mīl visvairāk.