Darījums

<<Kādā amerikāņu forumā kāda meitene ievietoja sludinājumu:

„Es esmu skaista, jautra, izglītota, gudra meitene. Vēlos iziet pie vīra, kurš gadā pelna ne mazāk kā 500 tūkstošus dolāru.”

Kāds jauns finansists nepaslinkoja un uzrakstīja viņai atbildi pēc būtības:

„Iepazinos ar Tavu sludinājumu, lasīju ar lielu interesi. Bet – lūk, kā es to visu redzu:

Tavs piedāvājums, no mana skatījuma, viennozīmīgi būtu slikts darījums. Kāpēc?

Īsāk sakot – Tu piedāvā savu skaistumu apmaiņā pret naudu. Lieliski. Bet, Tavs skaistums tikai zudīs, bet mans kapitāls tikai pieaugs. Protams, mana kapitāla pieaugumu arī var likt zem jautājuma zīmes, bet Tu skaistāka tiešām nepaliksi!

Tātad, runājot ekonomiskiem terminiem: Tu esi aktīvs, kas zaudē savu vērtību, bet es – ienesīgs aktīvs. Tu esi ne tikai aktīvs, kas zaudē savu vērtību, Tu to zaudē arvien straujāk un straujāk! Pēc 10 gadiem neviens pat neskatīsies uz Tevi. Iegādāties, nopirkt Tevi (kā Tu to piedāvā) – tas būtu slikts bizness. Tādēļ es labāk paņemtu Tevi uz īri.

Ja mani vārdi Tev šķiet nežēlīgi, padomā par to: ja pēkšņi mana nauda pazustu, tad arī Tu tā darītu – pazustu. Tas nozīmē, ka taisnīgi arī būtu - tad, kad Tavs skaistums izzudīs, man būs jāatbrīvojas no šī „aktīva”. Tas ir ļoti vienkārši. Tātad: darījums, kam ir jēga manās acīs – tā ir satikšanās, nevis kāzas.

Ceru, ka es Tev palīdzēju!

Jā, un vēl, kad būsi gatava apspriest iespējamos īres variantus – dod man ziņu!>>

Tāds, lūk, stāsts J