Pārdomas...

Tev no sākuma ir jābūt tam, kas tu neesi, lai tu varētu iepazīt un kļūt tas, kas tu esi.

Jebkuru attiecību mērķis – izlemt, kādu sevis daļu tu gribētu „izpaust”, nevis kādu cita cilvēka daļu tu gribētu saņemt gūstā un noturēt.

Dzīves ironija ir tur, ka, līdz ko tev vairs nerūp labklājība un veiksme dzīvē, ceļš tam visam ir atvērts un tas pie tevis atnāk pats.

Dvēseles darbs ir tajā, lai laiku pa laikam piespiestu tevi pārdomāt (burtiski – pār-domāt) un atkal atcerēties, kas tu esi, lai pēc tam izvēlētos, kas tu gribi būt pašlaik.

Patiesajā lietu kārtībā cilvēks nedara kaut ko, lai būtu laimīgs, – cilvēks jau ir laimīgs un tāpēc dara kaut ko.

Ko tu iedomājies, to tu arī radi. Ko tu radi, to tu pārdzīvo. Ko tu pārdzīvo, par to tu domā.

Mīli, mīli, mīli to, ko tu gribi, – tāpēc ka mīlestība pret visu pievelk to pie tevis.

Tu redzi skaistumu tur, kur gribi to redzēt. Tu redzi riebīgo tur, kur baidies ieraudzīt skaistumu.

Visu notikumu mērķis ir radīt iespējas. Notikumi un pārdzīvojumi, tās arī ir iespējas.

Tavas attiecības ir tā saputrojušās, tāpēc ka tu vienmēr centies saprast, ko grib otrs cilvēks vai ko grib citi cilvēki, – tā vietā lai saprastu ko patiesībā gribi tu pats. Pēc tam tev vajag izlemt vai tu dosi viņiem to. Tu izlem, pārskatot, ko tu vari dabūt no viņiem. Un ja tu domā ka no viņiem nav ko paņemt, tad tava pirmā vēlme dot viņiem to ko viņi grib, izgaist, un tāpēc jūs dodat tikai retos gadījumos.

Vairākums cilvēku tic, ka ja viņiem kaut kas „būs” (vairāk laika, naudas, mīlestības), viņi beidzot varēs „izdarīt” kaut ko (uzrakstīt grāmatu, nopirkt māju), un tas viņiem ļaus „būt” kaut kādiem (laimīgiem, mierīgiem, iemīlējušamies). Pēc būtības viņi nostāda paradigmu „Esība – Darbība – „Havošana”” otrādi. Esība ved pie havošanas. Sākumā tu „esi” (laimīgs, gudrs…), pēc tam tu sāc „rīkoties, darboties” no tādas pozīcijas un drīzumā secini, ka tavas darbības nes tev to, ko tu vienmēr esi gribējis „iehavot” :)

Nokļūstot pie augstākā, tev vajag atgriezties pie zemākā, lai no jauna izdzīvotu pāriešanas baudu pie augstākā.

Bailes – tas ir tas, kas tu neesi. Bailes ir Viltus Parādība, Kas Tiek Uztverta kā Īstenība. Bailes – tas ir mīlestības pretpols, kuru tu radi savā īstenībā, lai uzzinātu pieredzē To, Kas Tu Esi.

Tā ir Dievišķa Dihotomija. Veids, lai „nokļūtu tur” – ir vienkārši „būt tur”. Vienkārši būt tur, kur tu esi izvēlējies nokļūt. Tas ir tik vienkārši. Tev nekas nav jādara. Tu gribi būt laimīgs? Esi laimīgs.