|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Kaledonija, 10-12-2013 01:29 |
|
6 |
Īsi par "Noljāras kristāliem"Tas brīdis ir klāt. Pēc piektās pārlasīšanas reizes, esmu nobriedusi uzrakstīt īsu recenziju par ViVo "Noljāras kristāliem". Jāatzīstas, ka darbs ir tik daudzšķautņains, ka ar vienu īsu recenziju nekas nebūs pateikts. Faktiski šo grāmatu var analizēt ilgi un pamatīgi, no dažādiem skatupunktiem. Tā ir kā laba lauku torte - bieza, piesātināta un tajā ir vairāk par 10 sastāvdaļām. Mēģināšu pēc iespējas īsi. Sākšu ar pārmetumiem, kuri veltīti grāmatai, jo tā balansējot uz stereotipu robežas. Tas ir saprotams. Fantāzijas literatūrā atklāt kaut ko revolucionāri jaunu diez vai vairs ir iespējams. Tādējādi visi jaunlaiku fantāzijas darbi tā vai citādi ietekmējas no Tolkīna, Luisa un citiem dižgariem. Šajā faktā nesaskatu nekā nosodāma. Ir pat labi, ka jaunie autori izmanto savu leģendāro priekšgājēju atstāto mantojumu. Jautājums ir par to, vai jaunie autori šo ietekmi izmanto gaumīgi. ViVo gadījumā varu apgalvot: jā, jaunais autors ļoti korekti lieto savu priekšteču paveikto, mēģinot esošo pasniegt "jaunā mērcē". "Noljāras kristāli" mudina uz labi zināmām lietām palūkoties no cita rakursa. Kā nākamo gribētos minēt plašo simbolu klāstu, kas, cita starpā, atspoguļo ne tikai stāsta varoņu, bet arī paša autora personības metamorfozes. Pēc pirmās kaujas, kurā cirmenieši spiesti piedalīties, viņi nokļūst pie Sofijas Atraktas, kur pieņem lēmumu doties uz Domhandu. Šeit skaidri saskatāma simboliska "nabassaites pārgriešana", proti, cirmenieši atsakās ne tikai no savas agrākās dzīves, bet arī no ierastās vides, draugiem, vecākiem. Vieniem tas ir vieglāk, citiem, kā Igrai, smagāk. Te simboliski atspoguļojas jauna cilvēka pirmā iekāpšana pieauguša cilvēka kurpēs. Ne mazāk nozīmīga ir atziņa, ka cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad jāsāk izvērtēt, cik nozīmīgas mums ir pašu ego vēlmes, un cik svarīgas ir citu, nereti mums pat svešu cilvēku vajadzības. Šis būtu viens no svarīgākajiem momentiem, kuru dēļ iesaku šo grāmatu izlasīt ikvienam, kas nonācis dzīves krustcelēs.Simboliska ir arī nokļūšana Domhandā. Ne velti Zefārs to salīdzina ar Alises nokļūšanu Aizspogulijā. Nevienam nav nekāds noslēpums, ka tas, kas ir labais, spogulī ir kreisais. Jaunā pasaule simbolizē tehniskā progresa uzvaras gājienu, turpretī Domhanda iemieso visu, kas saistās ar mentālo enerģiju, kas ir spilgti izteikta opozīcija. Autors šķietami vēlas noskaidrot, kas ir labāk: uzklikšķināt uz pārmoderna rokas datora, lidot ar antigravitācijas transportlīdzekļiem vai darīt visu to pašu, tikai datora un citu tehnoloģiju vietā izmantojot cilvēka iekšējos resursus, kas ir neizsīkstoši un vienmēr pa rokai esoši, taču prasa no cilvēka zināmu darba ieguldījumu savas individualitātes attīstīšanā. Tas, ko daži ir nodēvējuši par rāmo stagnāciju Domhandā, patiesībā būtu jāaplūko kā dzīve bez liekā. Ja ir iespējams nokļūt otrā pasaules malā ar portāla palīdzību, nav jēgas tērēt enerģiju lidmašīnas izgudrošanai.Ne mazāk simboliska ir cirmeniešu ceļošana uz Readonu. Divas dienas viņiem kā vienkāršiem mirstīgajiem, bez maģijas un tehnoloģijām, nākas soļot cauri mežam. Pagāniskajās tradīcijās mežs allaž ir simbolizējis citu pasauli, nereti - nāves valstību. Slāvu kultūrā, kur Baba Jaga un viņas mājiņa uz vistas kājiņas simbolizēja zārkā gulošu mironi, šī mājiņa vienmēr atradās tieši meža malā, uz robežas starp dzīvo un mirušo pasaulēm. Tādējādi, cirmeniešiem ceļojums cauri mežam Vorjaka pavadībā ir sava veida pārdzimšana. Ne velti Sedram šis ceļojums ir tik smags. Un tieši mežā Igra atskārš, ka jēdziens "cilvēce" Domhandā iegūst pilnīgi jaunas aprises.Starp simboliem varētu vēl pieminēt arī nokļūšanu Readonā ar vēja diskiem, Mentaras valdniekus, Lizas atrašanos Smagāra gūstā un tā bez gala. Tādēļ pie sīkākas simbolu iztirzāšanas vairs nekavēšos.Īsumā gribētos pakavēties pie varoņiem. Lai gan dažāda vecuma un dzimuma cilvēki, cirmenieši, katrs savā veidā, iemieso ikviena pusaudža un jaunieša problēmas. Visvaldzinošākā man šķiet Igra. Klasisks pusaudzis, kurš paniski baidās no tā, ko par viņu nodomās citi. Viņa baidās, ka biedri ieraudzīs viņu raudam un nospriedīs, ka viņa ir vāja, tādēļ tieši Igra kritiskos brīžos apliecina vislielāko uzdrīkstēšanos. Sedrs iemieso sevī kompleksu māktu tīni, kas par visu visvairāk alkst kļūt populārs, tādēļ savus trūkumus mēģina kompensēt ar lecīgumu. Smagārs ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek ar bērniem, kuri bieži cieš no netaisnības. Savā vēlmē iedibināt taisnīgumu par katru cenu, viņi var nomaldīties ļaunuma un varaskāres ceļos. Arī šo analīzi varētu turpināt bezgalīgi. Turklāt, kaut kas liek domāt, ka turpmākajos darbos varoņu raksturi atklāsies vēl spēcīgāk.Rezumējot šo īso ieskatu "Noljāras kristālu" pasaulē, vēlos teikt, ka šis tiešām ir pasaules līmeņa veikums, kuru ir vērts izlasīt ne tikai pusaudžiem un jauniešiem, bet arī pieaugušajiem, kuriem nenāk par ļaunu ik pa laikam "izvēdināt" savu uzskatu un vērtību "pūralādi". Tiešām žēl, ka Latvijā diez vai būtu iespējams ekranizēt šo stāstu, jo tas pat Holivudai varētu būt visai vērienīgs projekts. Patiesībā, es nesauktu "Noljāras kristālus" vienkārši par fantāzijas darbu. Drīzāk tas ir filozofisks, fantāzijas un fantastikas romāns. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
