Nespēju atturēties

Kā iesākt vēstuli

Ja jūs gribat atbildēt uz kādu iepriekš saņemtu vēstuli, atrodiet to un pārlasiet, lai atsvaidzinātu atmiņā, uz ko jums jāatbild un kāda ir jūsu korespondenta pašreizējā adrese (pretējā gadījumā jūs nosūtīsiet vēstuli uz viņa parasto adresi Londonā, lai gan viņš apdomīgi iedevis savu adresi Torkijā).

Pēc tam uzrakstiet uz aploksnes adresi un uzlīmējiet pastmarku. "Ko? Pirms esmu uzrakstījis vēstuli?" Tieši tā. Un es jums pateikšu, kas notiks, ja tā nedarīsiet. Jūs rakstīsiet līdz pēdējam brīdim un tieši pēdējā teikuma vidū jūs sapratīsiet, ka "nav vairs laika"! Un nu sāksies neprātīgs skrējiens – jūs steidzīgi uzkricelēsiet parakstu, pavirši aizlīmēsiet aploksni, kas pastā atlīmēsies, uzšņāpsiet neizburtojamu adresi, ar šausmām atklāsiet, ka beigušās pastmarkas, un izmisīgi uzmāksieties visiem mājiniekiem ar lūgumu aizdot kaut vienu, pa galvu pa kaklu skriesiet uz pasta nodaļu, līdz sakarsis un aizelsies attapsieties pie tikko slēgtas kases, – un tad pēc nedēļas saņemsiet sevis sūtīto vēstuli atpakaļ ar marķējumu "nesalasāma adrese".

Tagad vēstules lapas augšā uzrakstiet savu pilnu adresi. Tas ir neizsakāmi kaitinoši – es to zinu no rūgtas pieredzes –, ja draugs, rakstot no jaunas adreses, iesāk vēstuli ar vienkāršu "Dovera", uzskatot, ka pārējo jūs norakstīsiet no viņa iepriekšējās vēstules, kuru, iespējams, jūs jau esat iznīcinājis.

Uzrakstiet pilnu datumu. Ne mazāk nepatīkami ir pēc dažiem gadiem atklāt, ka visas vēstules, ko jūs gribat sakārtot, ir datētas tikai ar mēnesi un dienu bez jebkādām atsaucēm uz gadu. Un nekad, nekad’, dārgā Kundze (N. B. Šī piezīme adresēta tikai dāmām, neviens vīrietis neko tādu nekad nedarītu), nerakstiet datuma vietā vienkārši "trešdiena", tas var "novest līdz ārprātam".