Bodlers

Pa smadzenēm man kaķis staigā,
Kā pieradis pa māju klīst,
Skaists, spēcīgs, laisks un pievilcīgs.
Ir viņā balss tik samtainmaiga,

Ka ņaudiens tikko dzirdams jums.
Kad viņš kļūst rāms un nurrā mīļi,
Balss vienmēr sulīga un dziļa.
Tur jaukā toņa noslēpums.

Šī balss, kas gausām lāsēm lejas
Caur tumšu smeldzi sirdī man,
Kā laba dzeja ausīs skan
Un spirdzina kā burvju tēja.

Tā ļaunumam prot acis slēgt,
Tā visas jūsmas savāc glāstos -
Lai izrunātu garu stāstu,
Pat vārdi tai nav jāmeklē.

Nav cita lociņa tik smalka,
Kam manu sirdsvijoli grauzt,
Lai varu grodā stīgā jaust
Pēc karaliskām dziesmām alkas, -

Tik tava balss, ak, kaķi mans
No pasakas un jauka plīša,
Kur viss ir neviļus un tīši
Gan harmonisks, gan netverams.