un sirds kur tālu

un sirds man kaut kur tālu

brien gaišo domu vālus

no rudzupuķēm magonēm

un mazuliet no vijgriezēm

kaut saprāts skaudri apzinas

klau vecīt laukā novembris

bet dvēsele vien pasmejas

un ja - vai kas ir mainījies

var mīlēt ziemu vasarā

var mīlēt arī otrādāk

bet tevi mana mīļotā

es kvēlāk kad ir attālāk

kad blakus laupīts skaidrais prāts

tik vien kā apskaut teikt nu nāc

un lūpas vienojošais skūpsts

tik letarģisks piesātināts

bez tevis mīļā dzīvoju

pat brienu domu vālus

ak nedomā ka jokoju

pat kaļu plānus tālus