|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| whitelily, 20-11-2013 11:29 |
|
1 56 |
Dzīve...Cik tomēr briesmīgi, viendien attapties, 25 gadu vecumā, skatoties uz pazīstamu cilvēku sasniegumiem sociālajos tīklos, ka visi citi ir nodzīvojuši tavu iztēloto dzīvi, tikai ne tu pati. Tā vietā, lai dzīvotu laimīgi tagad, ik diena paiet vien strādājot smagi, darbu, kas sen jau apnicis, domājot vien kā pienāks reiz labāki laiki, jo nevar taču būt, ka nekad netikšu atalgota par visu šo. Bet tu tikai katru rītu celies ej un ej, gadiem ilgi, galvenais, lai tikai nekad nenokļūt bezdarbniekos un nepalikt bez naudas. Sen jau apnicis tas "Paldies, par pirkumu, nāciet vēl", nevienam tas nav vajadzīgs, kaķim zem astes, ko tu tur muldi. Tu tikai esi k-kāda marionete priekšniecības rokās, bet jādara, ko liek, lai naudu nopelnītu, bez tās nekur mūsdienās, neesmu iemācījusies uz citu rēķina un pabalstiem dzīvot. Tā nu citi strādā birojā mierīgi, brīvu darba laiku, labi ģērbti ,kā arī labāk atalgoti, kad tu tajā pašā laikā sakostiem zobiem stāvi 12 h dienā kājās. Citas pārticībā dzīvo ar manu mūža mīlestību no rīta mostoties ar viņu, kopā brokastojot, pusdienojot, vakariņojot, un gulēt ejot...... un veltot lielu mīlestību viens otram katru dienu. To iedomājoties vispār negribas vairs dzīvot, tikai bļaut" kāpēc?"...
Skatoties uz visām šīm laimīgajiem kāzu foto ar patiešām skaistiem cilvēkiem, bērnu piedzimšanām, ceļojumiem un vēl un vēl, šķiet gribas aizmest prom visu līdzšinējo dzīvi, ja nevar tā dzīvot.Bet man nav nekā ne sapņu darba, ne vīra, ne bērnu, vien tuvinieku nopēlums par to, ko daru... Ir dienas kad vairs nesaprotu ko darīt un kur likties,lai gan ir skaidrs, ka vienā dienā tādas lietas nevar sasniegt, bet vai man jelkad izdosies. Visam vajadzīga lieli finansiālie līdzekļi, arī blats un pats galvenais - veiksme, kuras visbiežāk trūkst...Apstājoties uz mirkli un padomājot rodas jautājums, vai tiešām būtu laimīga, ja dabūtu visu ko vēlos, vai varbūt, tas viss ir tikai iegansts nebūt laimīgai. Zinu, ka ir daudzi cilvēki, kas ir laimīgi arī tā dzīvi nodzīvojot...Vai man tas vispār ir vajadzīgs pašai vai tikai salīdzinot ar citiem? Bet kad es reiz dzīvošu ar smaidu uz lūpām ik dienu?
|
atbilde: Tu šajā rakstā uzdevi jautājumu- kāpēc!?
Tāpēc, ka tā ir katra paša izvēle! Tā varbūt ir apzināta, bet varbūt tā ir dzīves laikā "iestrādāta" "iepotēta" !
Ko darīt? Strādāt ar sevi! Un nevis smagi strādāt, kā Tu saki, bet strādāt tā, kā Tu proti, tik cik Tu vari atļauties, tik cik Tev ir vajadzīgs!
Būt laimīgai un smaidu uz savām lūpām uzlikt Tu vari katru dienu, tas ir par velti, tas priecēs Tevi un arī citus! Bet, kas Tev ir teicis, ka Tev vajag ko vairāk? :) #1 2013-12-10 17:27
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
