Dienasgrāmatas (blogi)

KKL, 15-11-2013 21:07		2 56
... Reizēm domāju kā tiem rūdītākajiem randiņotājiem izdodas saglabāt mirdzošas acis un tauriņsajūtu vēderā? Kā gan tie dzīvesgudrie un daudz pieredzējušie spēj tā no sirds pasmaidīt vai padauzīties? Jo notrulināšanās taču ir neizbēgama, ja nevēlies tikt uzskatīts par pamuļķi-bērnu un pierādīt pasaulei, ka esi cieņas vērts.... Viss kļūst paredzams. Un tieši sajūta, ka zini kāpēc viss sākas un kāpēc drīz beigsies (jeb kāpēc un kā viss turpināsies), tā juška, ko bieži var balstīt arī uz socioloģiskajiem pētījumiem (tīro statistiku!) sabojā visu prieku. Bet cilvēki smaida. Smaida, lai gan galvā darbojas kalkulatoriņš ar lietām, kas šodien jāizdara (darba atskaite jāuzraksta, veļa jāizmazgā, vīram/sievai jāsamelo). Pienākumi un plānošana. Kurā vietā gan tur var iespraukties muļķošanās? Un tāda muļķošanās, kas nāk dabīgi, nevis draugu kompānijās vai filmās noskatīta... tā īstā, spontānā!... Jo reizēm šķiet, ka arī mīlestība var atnākt vien tad, kad esi kā bērns. Nevis tad, kad vieglprātīgs izliecies, bet tad, ka no sirds tāds kļūsti!! ... Jā, man patīk tie cilvēki, kas darba vietās jeb uz ielas dzied - tie pieaugušie, tie gudrie, tie, kas daudz dzīvē pieredzējuši. Man patīk cilvēki, kas uzdod muļķīgus jautājumus nevietā un spēj pajokot stresa situācijā. Un visvairāk man patīk tie dabīgie un īstie! Būsim tādi! Vismaz mēģināsim! :)

Komentāri

flame528: Nu re,pati atbildēji uz savu jautājienu,esi tāda,kāda patīc sev un būs ok.

2013-11-15 21:35

Marija_Anna: :) , un kādas tiem nopietnajiem ir sejas , kad izstrādā ko tādu !
P.S. Un jāņem vērā , ka tie nenopietnie būtībā ir ar tādiem pašiem kalkulatoriņiem un rūpēm , pienākumiem kā nopietnie. Tikai brīdi pa brīdim atslēdzas / varbūt tas brīdis iekrīt biežāk un ilgst nedaudz ilgāk / , lai izmainītu emociju agregātstāvokli ;)

2013-11-16 08:42

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.

Dienasgrāmatas (blogi)

...